
IN MEMORIAM. Pauls Putniņš (1937-2018)
Mūžībā devies latviešu dramaturgs Pauls Putniņš (12.11.1937 - 01.12.2018).
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Pauls Putniņš bija viens no populārākajiem teātros iestudētajiem latviešu autoriem. Paula Putniņa dramaturģijai raksturīgi detalizēti dzīves vērojumi, atklājot cilvēku izturēšanos ikdienas apstākļos, pilsonisks patoss, ironiski groteska vai sakāpināti romantiska intonācija. Literatūrai viņš pievēršas pēc režijas studijām, izmantojot profesionālās zināšanas par skatuves mākslu. Pirmās Putniņa lugas uzvestas 20. gadsimta 60. gadu nogalē. Īpaši ietekmīga Putniņa daiļrade ir 70. un 80. gados, kad iestudējumi bieži izpelnījušies plašu sabiedrības rezonansi. Profesionālajā karjerā Putniņš sarakstījis vairāk nekā 30 lugu, no tām pazīstamākās – “Ar būdu uz baznīcu”, “Gaidīšanas svētki”, “Pusdūša” un citas, tapuši arī daudzu nozīmīgu Latvijas literatūras darbu dramatizējumi, piemēram, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laikus" un Andreja Upīša "Laikmeta griežos". Rakstnieka darbi ar panākumiem izrādīti gan Latvijas profesionālajos, gan arī amatieru teātros.
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā Putniņš iesaistījies politikā un bijis 5. un 6. Saeimas deputāts. Putniņu 2001.gadā ievēlēja Rīgas domē, bet pēc pilnvaru beigām pašvaldībā viņš tika ievēlēts arī 9. Saeimā. 2010. gadā Putniņš paziņoja lēmumu pamest politiku.
Teātra zinātniece Silvija Freinberga grāmatā “Pauls Putniņš un latviešu drāmas divi gadu desmiti” (1989, “Liesma”) raksta: “Pauls Putniņš ir sešdesmito gadu bērns. Tieši netverdams šo gaisotni, viņš sevī to audzēja no paša gēnos iedēstītajiem patiesības mīlestības un uzdrīkstēšanās impulsiem. It kā bez sakara ar tā brīža apkārtni. Sabalsodams ar savu bērnību un uzkrādams vēlākam laikam. Patiesības neapturamība bija dzīva viņā. Ienākdama pa citiem ceļiem, uzaugusi citā veidā, tā sāka izpausties turpmākajā darbībā arvien spilgtāk. Un arī izteiksmes veidi uzplauka lielā dažādībā.”
Teātra zinātniece Edīte Tišheizere intervijā Latvijas Radio stāsta: “Paula Putniņa spēks bija viņa dzīves zināšanā un cilvēku raksturu pazīšanā. Viņš bija šī vārda labākajā nozīmē tautas dramaturgs. Ne tikai tāpēc, ka tas bija domāts tautai, bet arī tāpēc, ka viņš brīnišķīgi izzīmēja šos tautas raksturus. “Ar būdu uz baznīcu”, “Paši pūta, paši dega” – tās ir izrādes, kas Nacionālā teātra vēsturē ir ar nepārejošu nozīmi. “Ar būdu uz baznīcu” bija viena no pirmajām pirmsatmodas izrādēm, kas runāja par to, cik ļoti mums ir vajadzīgas garīgās vērtības. Un es domāju, ka tā ir tā nepārejošā nozīme, kas vienmēr saistīsies ar Paula Putniņa vārdu.”
Atvadīšanās no dramaturga Paula Putniņa notiks sestdien, 8. decembrī, plkst. 13:00 Vecpiebalgas baznīcā.
Kroders.lv redakcija izsaka līdzjūtību dramaturga tuviniekiem.