Režisora Streiča 90. jubilejā papildināta kolekcija portālā “filmas.lv”

Sadarbībā ar LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu nodrošināti latviešu valodas subtitri vairākām filmām, kas padomju laikā uzņemtas krievu valodā, un šobrīd sabiedrībai ir pieejamas visas Meistara 60.-70. gadu filmas, ieskaitot aktierdarbus citu režisoru filmās. Kinorežisors Jānis Streičs ir fenomenāla parādība Latvijas kinovēsturē, tāpēc viņa radošais mantojums jānodrošina sabiedrībai pieejamā formātā un platformā; uz to vērsta Nacionālā Kino centra un Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva sadarbība jau vairāku gadu garumā. Jaunākais pienesums – VKFFDA ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu atsevišķā projektā ar tulkojumu un latviešu valodas subtitriem apgādājis vairākus agrīno gadu kinodarbus, kas tolaik tika veidoti kā televīzijas filmas un paredzēti vissavienības TV ekrāniem, tāpēc uzņemti krievu valodā.

Šajā komplektā ietilpst Jāņa Streiča otrā patstāvīgā spēlfilma “Vālodzīte” (1972), kurā skan krievu, latviešu un vācu valodas sajaukums, jo darbība risinās Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Galvenā loma šajā filmā deva lielisku iespēju tolaik tikai nesen atklātās jaunās aktrises Līgas Liepiņas talanta izpausmēm, lomās arī klasiķis Valentīns Skulme, Ivars Kalniņš, Dina Kuple un citi. Filmu Vālodzīte uzņēmis viens no pirmajiem profesionālajiem Latvijas kinomākslas meistariem, operators Māris Rudzītis, filmas vizuālo tēlu veidojusi pirmā kinomāksliniece sieviete Rīgas kinostudijā – Ināra Antone (1936), kura šogad 90 gadu jubileju jau nosvinējusi.

Krievu valodā tika uzņemta arī režisora Jāņa Streiča spēlfilma “Meistars” (1976), kurā viņš pirmoreiz sadarbojas ar izcilo aktrisi Viju Artmani, piešķirot viņai negaidīti kolorītu lomu – traģikomisko rūpnīcas ceha priekšnieci Ainu Petrovnu, kas cirtainā parūkā deklamē klišejiskas frāzes. Galvenajā lomā – Pēteris Gaudiņš kā jauns strādnieks, kurš nupat atgriezies no dienesta armijā, klusas jūtas pret viņu lolo Valentīna, kuras lomā uz ekrāna debitē jaunā aktrise Katrīne Pasternaka.

Ar latviešu valodas subtitriem apgādāta arī režisora Oļģerta Dunkera spēlfilma “Cāļus skaita rudenī” (1973), kuras darbība risinās lauku profesionāli tehniskajā skolā un jaunos traktoristus audzina trīs ļoti dažādi pedagogi – sirmais un tēvišķais Ieviņš (Kārlis Sebris), jaunais un liberālais Zvirbulis (Jānis Kaijaks) un stingri principiālais Dūms (Jānis Streičs).

Otra filma, kura šai kolekcijai pievienota Jāņa Streiča aktierdarba dēļ, ir Oļģerta Dunkera filma pēc Zigmunda Skujiņa romāna “Vīrietis labākajos gados” (1977), šajā “rūpnīcas drāmā”, kur galvenās lomas spēlē Rīgas kinostudijā iecienītie lietuviešu aktieri Vītauts Tomkus un Vaiva Mainelīte, Streičs ir jaunais telefonu ražošanas rūpnīcas direktors, kura rokās ir galvenā varoņa Alfrēda Turlava karjera, kamēr pats Alfrēds iestidzis “dienesta romānā” ar jauno kolēģi Maiju.

Lai pilnībā atspoguļotu Jāņa Streiča kinomūža pirmsākumus un radošās personības izveidošanos, sabiedrībai pieejamā filmu kolekcija papildināta ar vēl vairākām 60. un 70. gadu filmām, tā izveidojot pilnīgu pārskatu par šo periodu režisora un aktiera filmogrāfijā. Kolekcijai pievienota kopā ar režisoru Ēriku Lāci veidotā filma “Līvsalas zēni” (1969), Laimoņa Vāczemnieka pusaudžu stāsta ekranizācija par pēckara noslēpumiem Rīgas piepilsētas skolā un tās apkārtnē, un Jāņa Streiča pirmā patstāvīgā kinorežija – spēlfilma “Šauj manā vietā” (1970); simboliski, ka filmas galvenais varonis ir naivs pacifists kinomehāniķis, kurš labprāt gribētu pat revolūcijas apstākļos cīnīties bez vardarbības, tikai ar filmu demonstrēšanu un gara gaismas nešanu, savukārt pats Jānis Streičs šajā filmā pirmoreiz arī parādās uz ekrāna, turklāt sarežģītā lomā, spēlējot viltus garīdznieku un bandas vadoni Arsēniju.

Pie skolas tematikas Jānis Streičs vēlreiz atgriežas 1974. gadā, uzņemot amizanti komisku piedzīvojumu filmu “Uzticamais draugs Sančo” (1974); lielu daļu filmas notikumu veido pārpratumi, kādus piedzīvo līdzi tēvam no Latīņamerikas atbraukušais Sančo, kurš pirmoreiz mūžā redz sniegu un klasesbiedrenes sauc par sinjoritām.

Jāatgādina, ka Jāņa Streiča piemiņas kolekcijā jau iepriekš tika iekļautas visas klasiskās filmas, kas ļauj vēlreiz novērtēt Meistara talantu kā Latvijas kultūrvēsturisko bagātību, – gan ārkārtīgi populārās sadzīves komēdijas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) un “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), gan divi 90. gadu kinodarbi – aizkustinošais veltījums dzimtajai Latgalei “Cilvēka bērns” (1991) un viena no atjaunotās neatkarības laika populārākajām Latvijas filmām “Likteņdzirnas” (1997). Kolekcijā skatāmas arī divas divsēriju filmas, kurās Jānis Streičs brīnišķīgā radošā vieglumā apspēlē tolaik nepieejamās “ārzemes” – Angliju un Zviedriju –, ar filmu “Teātris” (1978) uzceļot pieminekli izcilajai aktrisei Vijai Artmanei, bet ironiskajā detektīvstāstā “Nepabeigtās vakariņas” (1979), kas šobrīd arī nodrošināts ar latviešu valodas subtitriem, režisors Streičs piedāvājis neparastas lomas daudziem talantīgiem aktieriem.

20. gadsimta 80. gadus šajā kolekcijā pārstāv divi īpaši temperamentīgi kinodarbi – dramatiskās “Svešās kaislības” (1983), ko Jānis Streičs reizēm pats saucis par savu labāko filmu, un vienīgā tik spilgtā groteska režisora filmogrāfijā, pirmsAtmodas laika sociālkritiskais manifests “Aizaugušā grāvī viegli krist” (1986). Par atsevišķu periodu Jāņa Streiča kinodarbībā varētu dēvēt 21. gadsimta sākumu, kad viņš uzņēma trīs latviešu oriģināldramaturģijā balstītas mazbudžeta televīzijas filmas; no tām šai kolekcijai izvēlēta rakstnieces Elīnas Zālītes 30. gadu lugas mūsdienīgā ekranizācija “Rudens rozes” (2004).

Simbolisku ietvaru piemiņas kolekcijai veido režisora Jāņa Streiča pirmā un pēdējā filma – 60. gados kopā ar studiju biedru Ēriku Lāci veidotā dzirkstošā komēdija bērniem “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967) un Rūdolfa Blaumaņa garā ieturētais Latvijas lauku stāsts “Rūdolfa mantojums” (2010), kuru pats autors raksturojis kā “optimisma devu tautai”.

Režisora Jāņa Streiča filmu papildinātā kolekcija portālā “filmas.lv” no 25. septembra bez maksas pieejama režisora talanta cienītājiem visā Latvijā, kur vien pieejams internets. Portāls “filmas.lv” vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru veido Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Īsceļš uz kolekciju portālā “FilmasLV” – ŠEIT. Kolekcijas papildinājumā iekļauto filmu kadri – ŠEIT.