IN MEMORIAM. Indra Briķe

Ziņa par Indras aiziešanu Mūžībā atnāca šorīt reizē ar Liepājai tik raksturīgo rudens vētru. Vējš un lietus kapā vēl zaļas lapas, zemē krīt vēl vakar sauli baudījuši augļi…

Indra Briķe Liepājas teātrī nonāca 15 gadu vecumā kā dejotāja operetes uzvedumā un vienmēr apgalvoja, ka gribējusi būt aktrise, cik vien sevi atceras. Pirmā loma viņai bija režisora Kārļa Marsona iestudējumā “Ceturtais skriemelis” (1973). Režisors Andrejs Migla iestājās par sīciņās lauku meitenītes iesaistīšanu arī teātra studijā, ko 1974. gadā nodibināja Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolā. Liepājas teātra II studijā viņa mācījās kā brīvklausītāja, jo paralēli vēl bija jāpabeidz vidusskola, 1976. gada 13. septembrī Mākslinieciskajā padomē tika dalītas lomas Dostojevska “Nozieguma un soda” iestudējumam Oļģerta Krodera režijā, un Indrai tika smaga loma – Soņa Marmeladova. Tas bija milzīgas slodzes laiks – Indra jau bija tikko piedzīvojusi debiju kino ar galveno lomu (uz to pretendēja ap 600 meiteņu!) Imanta Krenberga filmā “Zobena ēnā” pēc Raiņa lugas “Mīla stiprāka par nāvi”. Turklāt bija jāpabeidz vidusskola, un tekstu eksemplāri atradās vienā kaudzē ar mācību grāmatām. Avangardiskajā Krodera “Uguns un nakts” iestudējumā (1977) Indras Briķes skatuvisko potenciālu Spīdolas lomā novērtēja vai visi kritiķi, kas noskatījās izrādi. 19 gadu vecumā Indra Briķe jau tika izvirzīta sezonas labākās jaunās aktrises balvai.

Sekoja periods, kad sadarbībā ar Oļģertu Kroderu tapa daudz izcilu, spilgtu lomu. Viena no aktrises karjeras virsotnēm ir Aija Krodera dramatizētajā un iestudētajā Jaunsudrabiņa triloģijas skatuves versijā. “Katrā cilvēkā ir gan Aija, gan Jānis. Sapnis, garīgais un miesiskais – ikvienam cilvēkam ir miesiskās vajadzības,” iestudējuma koncepciju skaidroja pati aktrise un piebilda, ka Aija – tā ir riktīga zemes meita, pati daba. Stereotipu uzspridzināšana – tā varētu raksturot Oļģerta Krodera un Indras Briķes kopīgi radītos skatuves tēlus.

No Liepājas uz Rīgu Indra Briķe aizgāja 90. gadu sākumā. Aktrise, kuras talantam ļāva uzplaukt Oļģerts Kroders, pierādīja, ka viņa nav tikai trausls ziediņš režisora spēcīgās personības paspārnē. Vēl trīs gadu desmitus viņa turpināja apliecināt sevi gan uz Dailes teātra, gan Jaunā Rīgas teātra skatuves, gan kino un televīzijā.

Dailes teātris ir otrs nozīmīgs posms Indras Briķes radošajā mūžā. Nospēlēto lomu amplitūda ir neticami plaša – no trauslās un gaišās titulvarones Kārļa Auškāpa iestudētajā Šekspīra traģēdijā “Romeo un Džuljeta” (1994) līdz baisi tumšas dvēseles tēlam – vecaimātei Regnāra Vaivara iestudētajā “Apglabājiet mani zem grīdas” (2012). Terēze Rakēna (1996), Blanša (2000), Raudupiete (2003)… Tikko aizvadītajā sezonā skatītāji vēl aplaudēja Kītinga kundzei  Viestura Kairiša iestudētajā Ainas Rendas romāna “Pirmavots” skatuves versijā (2026). Indra bija dzimusi teātrim un skatuvei atdeva visu līdz pēdējam.

Indru Briķi izvadīs no Liepājas teātra 20. oktobrī plkst. 12:00.