“Irānas konference” ļauj noticēt internetteātrim

Tiešsaistes izrāde pēc krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” Elmāra Seņkova režijā atgādināja kādu joku, ko pirms pāris gadiem NN naktī izstāstīja Jānis Skutelis. Proti, viņš piedāvāja ekspresvērtējumu glosāriju kritiķim, ja to uzreiz pēc izrādes ar jautājumu “Nu, kā?” uzrunā kāds no tās veidotājiem. Tie ir trīs izcili atbilžu varianti, kas, saglabājot profesionālu distanci, neļautu pāragri paust nedz sajūsmu, nedz minstināties, nevēloties aizvainot: “Pārsteidzāt!”, “Ir, par ko padomāt!” un “Es tā nevarētu!”. Pirmās divas frāzes vēl teorētiski varētu arī ietvert melus, toties trešā atbilde ar vislielāko varbūtību vairumā gadījumu ir patiesa. Nevarētu.

Taču pandēmijas radītā virtuālā kopība pāris mēnešu laikā ir izdzēsusi daudzas atšķirības un rosinājusi arī teātra kritiķus pielāgoties jaunajiem apstākļiem teātra vidē un mēģināt viedokli izteikt izrāžu formātam līdzīgā valodā. Tā tapa ideja radīt eksperimentālu kritikas formu, izmantojot Zoom aplikāciju. Savā ziņā to, iespējams, ietekmēja arī pilnmēness… KK  ir saīsinājums no “Kritiķu klubs”,  tā ietver arī atsauci uz Oļģertu Kroderu un kroders.lv, tai ir līdzība  Dž. Dž. Džilindžeru vai NN nakti burtu atkārtojumā (cerams, taps arī KK logo!), taču izrunājot to kā “Kukū!”, tā lieliski raksturo aktuālo pasaules izjūtu, kurā apmulsumam seko pielāgošanās apstākļiem, dzimst un tiek īstenots arī daudz kas tāds, kas agrāk šķita neiedomājams.

Pirmais KK Zoomseminārs notika 9. maijā, saslēdzoties trim punktiem – Vidzemes laukos, Liepājā un Pārdaugavā, bez īpaši pārdomātas koncepcijas, titriem vai tehniskā atbalsta ieraksta rediģēšanai. Paturot prātā un par devīzi izvēloties kritiķiem laiku pa laikam adresēto abreviatūru GDNMC[1], nododam kroders.lv lasītājiem pirmo “kucēnu” jeb Zoom videokonferences tiešsaistē tapušo trīs kritiķu – Laumas Mellēnas-Bartkevičas, Vēsmas Lēvaldes un Ērikas Zirnes diskusiju par jauno teātra realitāti virtuālajā vidē un e-izrādi “Irānas konference” Elmāra Seņkova režijā. Šis ir pirmais mēģinājums spoguļoties jaunajā formātā un veidot ar to savdabīgu formas dialogu.