Pāriet uz galveno saturu Pāriet uz kājeni
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

07. novembris 2018 / 0 komentāri
Memoriālo muzeju apvienība

Izstāde “Latviešu simboli dzejā un kaligrammās” Raiņa un Aspazijas mājā

20. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) noritēs čehu mākslinieces un dizaineres Diānas Knežinkovas (Diana Knĕžínková) latviešu dzejā un simbolos balstītas kaligrāfijas izstāde.

Diāna Knežinkova (1996) ir dzimusi Prāgā, studējusi interjera dizainu Prāgas Mākslas un dizaina institūtā, veidojusi dizainu mēbelēm un apģērbam, kā arī stažējusies prestižajā Prāgas Nová galerijā.

Mākslinieci veidot izstādi iedvesmoja Erasmus pusgads, ko viņa pavadīja Rīgā. “Dodoties uz Latviju 2016. gada rudenī, es nekad neiedomājos, ka es tik ātri saukšu šo zemi par savām otrajām mājām,” saka Diāna. “Kopš tā laika es tik ļoti iemīlēju Latvijas kultūru un simbolus, ka esmu nolēmusi veltīt tiem savu bakalauru darbu.”

Kaligrammas ir dzejoļi, kuros teksts arī veido vizuālu attēlu. Diānai šī mākslas forma ir kā krustpunkts starp literatūru un vizuālo mākslu, kuros viņa ir ietvērusi gan latviešu folklorai un dabai veltīto dzeju un tautasdziesmas, gan arī ar dievībām, piemēram, Māru un Laimu saistītās zīmes.

“Starp čehiem un latviešiem ir daudz līdzību. Mēs abas esam mazas tautas, kas ilgu laiku ir pavadījušas zem vācu jūga un diezgan agri pievērsušās protestantismam. Gan čehi, gan latvieši piedzīvoja nacionālo atmodu 19. gadsimtā, kas noveda pie neatkarības 1918. gadā, ko izbeidza ilgās komunisma dekādes. Abas valstis pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā.

Šī izstāde ir mans veltījums Latvijas valsts simtgadei, kā arī veids, kā vienlaikus svinēt tās kultūras savdabību, bet arī līdzības ar Čehiju. Es ceru, ka ar šo izstādi man izdosies arī piesaistīt vairāk cilvēkus šai valstij un kultūrai un izcelt tās unikālumu Eiropas kontekstā.”

Izstāde ir tapusi ciešā sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā un ir skatāma līdz 15. decembrim.

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv