Ar talanta spēku radīta cita realitāte

Miris Ņekrošus. Ir aizgājis kaut kas skaudrs, spēcīgs, vīrišķīgs un ļoti vajadzīgs. Viņa izrādes uzplēsa un lika ieraudzīt dzīvi un sevi līdz nežēlībai godīgi. Turklāt tie bija teātra svētki bez milzīgiem inscenējumiem. Izrādās – pietiek ar aktieriem un režisoru, lai nevis ar naudas, bet ar talanta spēku radītu citu realitāti. Nekādu dekorāciju, nekādu kostīmu, tikai pats nepieciešamākais. No sētas atnestu kārti trīs tur, ceturtais rāpjas augšā un piestiprina strazdu būrīti. Pavasaris! Arī politikā – atkusnis. Tādas metaforas kā Ņekrošus teātrī laikam nav spējis radīt neviens cits. Trīs meitenes lec akā iekšā un ārā. Grodi ceļas arvien augstāk. Mēs zinām, ka tas nav iespējams, bet viņas spēj. – Mēs, vīrieši, – tā Ņekrošus teica, – esam sapostījuši (varbūt bija stiprāks vārds) šo pasauli, un tā vēl nav aizgājusi bojā, tikai pateicoties pašaizliedzīgajām sievietēm, kas visu šo postu nes uz saviem trauslajiem pleciem. – Tēvs, tu prasi neiespējamo! – vēstīja uguns un ledus Hamletā.

Paldies, Ņekrošu, paldies! Paldies!

Māra Ķimele