Autortiesību likumā iestrādās normas par skatuves mākslas darba autoriem

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par skatuves mākslas darba autoriem – režisoriem, dramaturgiem, scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, horeogrāfiem, skatuves mākslas darbiem radītās mūzikas un vārdu autoriem, kā arī citām personām, kas radošās darbības rezultātā devušas savu ieguldījumu skatuves mākslas darba tapšanā.

Šobrīd skatuves mākslas darbu režisori nav tiešā veidā minēti Autortiesību likumā ne kā autori (autortiesību subjekti), ne izpildītāji (blakustiesību subjekti). Mūsdienās režisori parasti sniedz radošu ieguldījumu skatuves mākslas darbu veidošanā un tādējādi būtu uzskatāmi par autoriem Autortiesību likuma izpratnē, taču praksē atsevišķi teātri to nepamatoti neatzīst. Likumprojektā noteikts, ka skatuves mākslas darba autori ir dramaturgs, režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, horeogrāfs, attiecīgajam skatuves mākslas darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas radošās darbības rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.

Tāpat līdz ar izmaiņām likumā iecerēts precizēt Autortiesību likumā ietverto regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu tā pilnīgāku atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Likumprojektā noteikts, ka tiesa varēs piemērot divus galīgos civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus: pienākumrīkojumu un kaitējuma atlīdzības piedziņu. Tāpat likumprojekts regulē pienākumrīkojuma saturu un tā piemērošanu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas veidus, kā arī iespēju pieprasīt naudas kompensāciju, ja kaitējums autortiesību subjekta interesēm bijis minimāls.

Likuma grozījumi izstrādāti KM izveidotā darba grupā autortiesību normatīvā regulējuma pilnveidei, kurā piedalās arī nozares NVO.