Iznācis žurnāla “Teātra Vēstnesis” 2019. gada 2. numurs

Iznācis žurnāla “Teātra Vēstnesis” 2019. gada 2. numurs, kura uzmanības centrā ir LKA Dramatiskā teātra specialitātes absolventi – par viņiem raksta Valda Čakare, par viņu nākotni Latvijas Leļļu teātra direktoru Vilni Beķeri iztaujā Maija Svarinska, tiem veltīta Daces Skadiņas uzruna. 

Otrs fokuss – jaunā dramaturģija dažādās tās izpausmēs. Numura Tēmā Justīne Kļava vada sarunu ar saviem kolēģiem Ingu Ābeli, Rasu Bugavičuti-Pēci, Artūru Dīci, Matīsu Gricmani; režisori definē savus uzskatus par to, kas ir laba luga; Lelde Stumbre analizē pavisam jauno dramaturgu diplomdarbus. Tēmas kuratore Ieva Struka pēta režisora kā dramaturga darba paņēmienus, par pamatu ņemot Regnāra Vaivara iestudējumus. Starptautisku kontekstu piešķir Jevgeņijas Šermeņovas pārskats par jaunās drāmas ienākšanu un izpausmēm Krievijas teātrī un Jāņa Baloža saruna ar Amsterdamas DAS theatre pasniedzēju, postdramatiskā teātra pārstāvi Editu Kaldoru. 

Sadaļā Process Eduards Liniņš lasa JRT izrādē Vēstures izpētes komisija iekodētās zīmes, atklājot intriģējošu vēstījumu aiz šķietami nenopietnā izteiksmes veida. Ieva Rodiņa analizē Indras Rogas iestudēto Hamletu Valmieras teātrī, Silvija Radzobe spriež par zaudētājām iespējām, Dž. Dž. Džilindžeram uzvedot Kareņinu uz Dailes teātra skatuves. Lauma Mellēna-Bartkeviča aplūko nākamo pakāpienu Viestura Kairiša režijā un tajā izmantotos izteiksmes līdzekļus. Lauma Malnace samēro jauna cilvēka pieredzi ar Atmodas laika popmūzikas līderiem Nacionālā teātra izrādē Zem diviem karogiem. Atis Rozentāls raksta par Daugavpils teātra daudzvalodu repertuārpolitiku. Vēsma Lēvalde reflektē par teātra un Jozefa Boisa performanču attiecību Lauras Grozas-Ķiberes iestudētajā Roberto Zuko Liepājas teātrī, bet scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis sniedz savu skatījumu uz šo izrādi. 

Rubrikā Intervijas – piecdesmitgadnieku, Daugavpils teātra māksliniecisko vadītāju Oļegu Šapošņikovu uzklausa Edīte Tišheizere, Ieva Struka sarunājas ar aktieri Tālivaldi Lasmani par Valmieras teātra aktualitātēm un to nozīmi.

Ārzemju sadaļā par vācvalodas zemju nozīmīgāko izrāžu skati Theatertreffen raksta Margarita Zieda, rubrikā Baltijas pieredze – Anneli Saro skats uz krīzi Igaunijas teātros. 
Ingas Rozentāles rūpīgajā tulkojumā sākas Antonena Arto Nežēlības teātra manifestu publikācija. Turpinājums sekos, tulkojums veikts ar VKKF atbalstu.

Sadaļā Leģendas – par šis vasaras deviņdesmitgadniekiem Liliju Dzeni Gunas Zeltiņas un Eduardu Pāvulu Jāņa Siliņa versijā.

Atgādinām, ka žurnālu Teātra Vēstnesis visērtāk atrast savā pastkastītē un abonēšanas kampaņa nākamajam gadam turpinās, bet, protams, žurnālu var iegādāties arī visos Latvijas teātros, Biļešu paradīzes kasēs, Jāņa Rozes grāmatnīcās un Narvesen kioskos.

Žurnāls tiek izdots ar VKKF atbalstu.