Laikmetīgā iestudējumā atdzims Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta”

2020. gadā aprit 100 gadi kopš pirmās nacionālās latviešu operas “Baņuta” pirmizrādes. Opera atdzims jauniestudējumā, kura autori ir mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen” (Vācija), sadarbojoties ar teātra trupas “Kvadrifrons” aktieriem, mūzikas dramaturgu Evartu Melnalksni, komponistu Jēkabu Nīmani un solistiem Lauru Grecku, Armandu Siliņu, Sniedzi Kaņepi, informēja iestudējuma rīkotāji. Šobrīd Latvijas un Vācijas radošās grupas satikušās mēģinājuma procesā Tallinas ielas kvartālā.

Vispirms taps iestudējuma video versija, bet nākamgad iecerēta arī izrāde ar skatītāju klātbūtni. Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta” savulaik tapusi laikmetu griežos: librets rakstīts neilgi pirms 1905. gada, mūzika – Pirmā pasaules kara izskaņas laikā –, pasaules pirmizrāde notika 1920. gada 29. maijā jaundibinātajā Latvijas valstī.

Svinot valsts simtgadi un šīs nozīmīgās operas simtgadi, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva “Hauen und Stechen” režisore Franciska Kronfota sadarbībā ar dramaturgu Evartu Melnalksni un komponistu Jēkabu Nīmani radīs jaunu interpretāciju operas dramatiskajam vēstījumam. Iestudējums būs mūsdienīgs, atklājot gan šobrīdējo Latvijas politisko aktualitāti, gan paverot jaunus skatuviskos apvāršņus.

Jauno partizāni Baņutu no nāves asiņainā sadursmē izglābj svešinieks Daumants. Taču nāves vīzijas un maģiskas zīmes rāda, ka nežēlīgais liktenis nav novēršams. Laimīgas ģimenes dzīves vietā Baņuta nonāk atriebības, politisku intrigu un aizliegtas kaislības tīklos. Spēcīgo, neatkarīgo Baņutu, kura tik dedzīgi tiecas pēc mīlestības, apzīmogo svešādības un atraidījuma pieredze.

Pirmās latviešu operas mūsdienu iestudējumā savīsies baltu mītiskās pagātnes liecības ar cilvēku pieredzi 20. gadsimta karos, kuru cīņas nebeidzās arī pēc atgriešanās no frontes līnijas, īpaši, ja tās bija sievietes.

Savukārt izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece Lota Henša pastāstīja, ka pirmo reizi uz Latviju grupa no Vācijas atbraukusi janvārī un bijusi Brīvdabas muzejā, bibliotēkā. “Mēs mēģinājām iejusties stāstā – ne tikai Baņutas, bet arī Latvijas valsts stāstā. Un pirms tam veicām arī izpēti. Manuprāt, šeit ir daudz vēstures vizuālo aspektu  – piemēram, tautas tērpi Līgo svētkiem, mēs iepazināmies arī ar kādu pāri, kurš mums parādīja, kā tradicionāli šeit svin kāzas un Līgo,”  uzskata Henša.

Klausies un uzzini vairāk šeit.