Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris atklāj 138.sezonu ar lugas “Notikums Višī pilsētā” pirmizrādi

9.oktobrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris atklāj savu 138.sezonu ar Artura Millera lugas “Notikums Višī pilsētā” pirmizrādi.

… Francija, Višī, 1942.gads. Nelielā telpā salasījusies visai jestra kompānija: mākslinieks, elektriķis, komersants, viesmīlis, aktieris, austriešu kņazs… Salasījušies viņi ir ne gluži labprātīgi: visi ir aizturēti uz ielas. Arestēti ne. Vismaz pagaidām ne. Taču viņiem visiem ir kas slēpjams – no citiem vai no sevis. Dokumentu pārbaude pēkšņi izvēršas par vīrišķības, pašaizliedzības un līdzcietības pārbaudi, cilvēciskuma pārbaudi.

Režisors – Sergejs Golomazovs
Scenogrāfs – Mihails Kramenko
Kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka
Horeogrāfs – Artūrs Skuteļskis
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš

Lomās: Aleksejs Korgins, Vitālijs Jakovļevs, Dmitrijs Palēs, Jakovs Rafalsons, Rodions Kuzmins-Reizvihs/ Ivans Streļcovs, Igors Čerņavskis, Jurijs Kušpelo, Oļegs Teterins, Aleksandrs Maļikovs /  Ņikita Osipovs, Aleksandrs Poļiščuks, Arje Lermans, Vadims Grossmans, Artūrs Trukšs, Sergejs Gorohovs, Jevgenijs Čerkess, Maksims Busels, Artūrs Skuteļskis.

Artura Millera lugu “Notikums Višī pilsētā” laikraksts The New York Times nodēvēja par vienu no mūslaiku nozīmīgākajām lugām, kas “skatītājiem atgriezusi lielo teātri”. Šis psiholoģiskais trilleris, sociālais detektīvs, intelektuālā drāma par atbildību, izvēli un cilvēcisko pašcieņu jau vairāk nekā pusgadsimtu nav zaudējusi ne aktualitāti, ne asumu tāpēc, ka vēsturiskie apstākļi šeit kalpo tikai kā dekorācijas, kas var mainīties laika gaitā, iezīmējot laiku un telpu, bet ne notiekošā būtību. Lugas tēma un tie jautājumi, kas tiek uzdoti tās varoņiem, ir būtiski arī šodien.

Arturs Millers (1915-2005) ir 20.gs. otrās puses amerikāņu autors, izcils dramaturgs un scenāriju autors, neskaitāmu literāro balvu, tostarp Pulicera prēmijas un četru Tony balvu ieguvējs. Dienā, kad viņš aizgāja no dzīves, Brodvejā uz pāris minūtēm, viņu sērās godinot, tika nodzēstas gaismas. Viņa sarakstītās lugas: “Cilvēks, kuram tā veicās” (1944.), “Visi mani dēli” (1947.), “Komivojažiera nāve” (1949.), “Smags pārbaudījums” (1953.), “Skats no tilta” un “Atmiņas par divām pirmdienām” (1955.), “Pēc grēkā krišanas” (1964.), “Notikums Višī pilsētā” (1964.), “Cena” (1968.), “Pasaules radīšana un citas lietas” (1972.), “Arhibīskapa griesti” (1977.), “Amerikas stundas” un “Spēle uz laiku” (1980.), “Lejup no Morganas kalna” (1991.), “Pēdējais jeņķis” (1993.), “Sasistais stikls” (1994.), “Mistera Pītera sakari” (1998.), “Augšāmcelšanās blūzs” (2002.), “Gleznu pabeidzot” (2004.). Artura Millera daiļrade memuāru žanrā: “Komivojažieris Pekinā” (1984.) un autobiogrāfija “Laika loki” (1987.). Tāpat viņš ir īso stāstu un eseju autors.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris otro reizi ir pievērsies Artura Millera daiļradei – 1993.gadā tika iestudēta izrāde “Cena”.