Mūžībā devies izcilais amerikāņu teātra mākslinieks Roberts Vilsons

Mūžībā devies izcilais avangarda teātra mākslinieks Roberts Vilsons

31. jūlijā 83 gadu vecumā pēc īsas, bet smagas slimības mūžībā devies viens no pasaulē ievērojamākajiem teātra un vizuālajiem māksliniekiem Roberts Vilsons (1941-2025).

Amerikāņu laikraksts "The New York Times" savulaik Robertu Vilsonu raksturoja kā vienu no pasaulē ietekmīgākajiem teātra māksliniekiem, kurš bijis celmlauzis daudzās skatuves mākslas jomās. Vilsons darbojies gan kā teātra režisors un dramaturgs, gan kā horeogrāfs, gleznotājs, skulptors, video, skaņas un gaismu mākslinieks.

Roberts Vilsons dzimis 1941. gadā Teksasā, kas neizbēgami atstājis iespaidu uz mākslinieka telpisko domāšanu, īpašo laika, ritma, plastikas un arī minimālisma izjūtu. Bakalaura grādu ieguvis arhitektūras jomā, vēlāk studējis arī glezniecību, kļūdams par abstraktā ekspresionisma piekritēju. 20. gadsimta 60. gadu vidū Ņujorkā nodibinājis eksperimentālo performanču kolektīvu “The Byrd Hoffman School of Byrds” un izstrādājis savus pirmos režijas darbus, tostarp tādas leģendāras izrādes kā “Kurlā skatiens” (Deafman Glance, 1970) un “Vēstule karalienei Viktorijai” (A Letter for Queen Victoria, 1974–1975).

Pasaules slavu R. Vilsonam atnesa kopā ar Filipu Glasu sarakstītā opera “Einstein on the Beach” (1976). Režisora izcilāko iestudējumu vidū ir arī tādi darbi kā B. Brehta “Trīsgrašu opera” (“Berlīnes ansamblī”, 2007), Gētes “Fausts I un II” (“Berlīnes ansamblī”, 2015), Pučīni “Madama Butterly” (Parīzes Nacionālajā operā, 1993), mūzikls “Melnais jātnieks” (Hamburgas Tālijas teātrī, 1990), D. Harmsa “Vecene” (Mančestras festivālā, 2013), neskaitāmas novatoriskas V. Šekspīra darbu interpretācijas, tostarp izcilā izrāde “Šekspīra soneti” (“Berlīnes ansamblī”, 2009). 1995. gadā tapis arī "HAMLETS: monologs" – monoizrāde, kuru Vilsons gan pats režisēja, gan tēloja tajā galveno lomu.

Vilsona māksliniecisko līdzstrādnieku vidū bijuši daudzi rakstnieki un mūziķi, piemēram, Hainers Millers, Toms Veitss, Sūzena Sontāga, Lorija Andersone, Viljams Barouzs, Lū Rīds, Džesija Normena u.c. Režisors vairākkārt sadarbojies ar Rīgā dzimušo baletdejotāju Mihailu Barišņikovu, kura monoizrāde “Vēstule cilvēkam” tika izrādīta arī Latvijā.

Baltijas kontekstā Roberts Vilsons atkārtoti strādājis Lietuvā – Kauņas Nacionālajā Drāmas teātrī (izrāde “Dorians”, 2022) un Lietuvas Nacionālajā operā (Pučīni “Turandota”, 2019). 2026. gada martā Kauņas Drāmas teātrī bija plānota pirmizrāde vēl vienam R. Vilsona jauniestudējumam – “Septiņas vientulības" pēc Oskara Milašusa darba.

“Mani darbi ir vizuāli. Es tos veidoju kā komponists, strādājot ar tēmām un variācijām. Vai kā horeogrāfs, kas rada deju. Tās ir laika un telpas konstrukcijas, kas nekādā veidā neilustrē tekstu un nav no tā atkarīgas. Es domāju, ka viens no iemesliem, kādēļ manus darbus pieņem daudz kur pasaulē, ir tieši to vizuālais raksturs. Tulkojums nav nepieciešams, jo viss ir redzams ar acīm. Esmu vizuālais mākslinieks, un tas man ir ļāvis strādāt it visur pasaulē,” atzinis Roberts Vilsons.