Pāriet uz galveno saturu Pāriet uz kājeni
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

Publicitātes foto

21. februāris 2020 / 0 komentāri
Latvijas Nacionālais teātris

Nacionālajā teātrī top “Lepnums un aizspriedumi”

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons top “Lepnums un aizspriedumi” pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem, režisors Klāvs Mellis. Pirmizrāde 12. martā.

Džeinas Ostinas manieru romāns “Lepnums un aizspriedumi” kļuvis par hrestomātisku literatūras lielumu. Iedvesmojoties no tā un romāna tulkotājas Ilgas Melbārdes krāšņās latviešu valodas, Klāvs Mellis sadarbībā ar Evartu Melnalksni radījis versiju par notikumiem, kas norisinās apmēram piecpadsmit gadus pēc romāna notikumu beigām, daļu no romānā notikušā graciozi “atceļot” un nevilšus iepludinot vīrišķo elementu Ostinas sievišķajā skatienā.

“Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt,” (no Dž. Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi”).

Angļu rakstniece Džeina Ostina 1813. gadā izdod par hrestomātisku kļuvušo “manieru romānu” par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus. Režisora Klāva Meļļa interpretācijā “Lepnums un aizspriedumi” ir skumīga salonkomēdija par divu pasauļu sastapšanos elegantā laikmeta interjerā. Pieaugšanu tajā iezīmē nodevība no vistuvāko draugu puses, briedumu – atteikšanās no mīlestības un radikālām prasībām pret citiem. Lai arī pārmaiņu vēji palēnām drupina ierasto kārtību, saites starp māsām un brāļiem ir stiprākas par ideoloģiju tektoniskajām svārstībām. Izrāde vēsta par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.

Lomās: Zane Jančevska, Marija Bērziņa, Anna Klēvere, Līga Zeļģe, Ance Strazda (Kvadrifrons), Reinis Boters (Kvadrifrons), Āris Matesovičs (Kvadrifrons).

Scenogrāfs Andris Kaļiņins, kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, mūzikas autors Kārlis Tone, producente Diāna Kaijaka.

Dramatizējuma autori Klāvs Mellis un Evarts Melnalksnis.

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv