Baiba Puže

Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju MSP studente

Students PĒTA: Liepājas teātra darbība pandēmijas ietekmē

Atbalstot jauno teātra zinātnieku veiktos pētījumus par teātra aktuālo procesu un vēsturi, KrodersLV lasītājiem piedāvā publikāciju sēriju – teātra teorijas un vēstures diplomdarbu fragmentus.

Šonedēļ publicējam fragmentu* no Baibas Pužes bakalaura darba “SIA „Liepājas teātris” juridiskais stāvoklis un tā ietekme uz teātra darbību”, kas izstrādāts Liepājas Universitātes Vadības un sociālo zinātņu fakultātē, Kultūras vadības studiju programmā (darba zinātniskā vadītāja – doc. Vēsma Lēvalde).

* Fragments no bakalaura darba – 1.1 nodaļa “Liepājas teātra darbība pandēmijas ietekmē”

Teātra māksla ir viens no kultūras nozares virzieniem, kuram nav plaša spektra alternatīvas, īpaši brīdī, kad tā darbību ir jāpārtrauc pandēmijas ietekmē radīto ierobežojumu dēļ. 2020. gada pirmā puse bija smags trieciens kultūras virzībā ne vien lokālā, bet arī globālā mērogā. Īpaši sarežģītā situācijā nonāca Liepājas teātris, kas kā Latvijas kultūras nozarei nozīmīga institūcija nesaņēma valsts atbalstu sava juridiskā statusa dēļ. Tas teātra vadībai lika pieņemt gan skarbus lēmumus attiecībā pret teātra darbiniekiem, gan meklēt veidus, kā piesaistīt finanses no citiem atbalsta avotiem, lai turpinātu darbību iespējami maksimāli.

Liepājas teātris kopš 2005. gada 15. februāra ir Liepājas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība jeb SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību), kas nozīmē to, ka visas kapitāla daļas pārrauga Liepājas pilsētas pašvaldība, tādējādi ietekmējot gan māksliniecisko, gan saimniecisko un cilvēkresursu darbību. Ik gadu teātris saņem dotāciju no Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pilnvērtīgi izpildītu visus pašvaldības deleģētos uzdevumus. Dotācija pēdējos četrus gadus ir vidēji EUR 1 200 000 apmērā, un 2020. gadā tā bija EUR 1 337 548, kas ir par 13,2% lielāka nekā iepriekšējā gadā. Papildus pašvaldības dotācijai teātris saņem finansiālu atbalstu arī no valsts, konkrēti, Valsts Kultūrkapitāla fonda. 2020. gadā tas bija gandrīz par trīs reizēm lielāks nekā iepriekšējā gadā, pateicoties Kultūrkapitāla fonda izveidotajai programmai ar iespējām saņemt papildu atbalstu pandēmijas skartajām kultūras institūcijām, lai nodrošinātu nepārtrauktu kultūras pasākumu norišu plānošanu. Liepājas teātris, atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, ir likumiski ierobežots ziedojumu saņemšanā, jo „Uzņēmumu ienākumu nodokļu likuma” 12. pants paredz, ka ikviens nodokļu maksātājs var veikt ziedojumu tikai tādām kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. ^[1] Ņemot vērā to, ka Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tā uzdevums ir pildīt pašvaldības deleģētos uzdevumus un īstenot kultūras funkciju ar pašvaldības piešķirtajiem finansiālajiem līdzekļiem. Tāpat teātra pienākums ir plānot savu darbu tā, lai gūtu ienākumus no biļešu tirdzniecības. Prakse rāda, ka Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība drīkst saņemt ziedojumus no publiskām, juridiskām personām. Vairākkārt teātris saņēmis finansiālu atbalstu no Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša. 2020. gadā teātris saņēmis ziedojumu EUR 288 apmērā. 2019. gadā Liepājas teātris ir noslēdzis līgumu par projekta Life fit for  REACH (“Dzīve sasniegumu vārdā” – aut. tulk.) mērķu īstenošanai teātra ikdienas darbībā. Projekta mērķis ir palīdzēt Baltijas valstu uzņēmumiem meklēt risinājumus, kā savos uzņēmumos samazināt ķīmisko vielu izmantošanu, lai saudzētu vidi un savu veselību. ^[2] Projekta ietvaros tika izstrādāts videi kaitīgu procesu aizvietošanas plāns, un tajā pašā gadā ar projekta finansiālu atbalstu tika iegādāts galvas mikrofonu akumulatoru komplekts, lai aizstātu lielu daudzumu baterijas patēriņu. ^[3] 2019. gadā projekts idejas realizācijai piešķīra 70% no nepieciešamās summas akumulatoru komplekta iegādei. Plāna pilnīgai īstenošanai projekts Liepājas teātri nodrošinās ar daļēju finansiālu atbalstu, kas pagājušajā gadā gan bija par piecām reizēm mazāks nekā 2019. gadā.

2020. gadā Liepājas teātris savā radošajā darbībā plānoja astoņus jauniestudējumus gan pieaugušajiem, gan bērnu un jauniešu auditorijai. Vairākas no izrādēm, lai arī tika spēlētas pavisam īsu brīdi, tomēr piedzīvoja savu pirmizrādi, piemēram, režisora Dimitrija Petrenko iestudētajai izrādei “Vienaldzības gadsimts” pēc dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces orģināldramaturģijas darba, Rolanda Atkočūna iestudējumam “Pilnīgi svešinieki”, Viestura Meikšāna iestudētajai izrādei “Dēmons” un Dimitrija Petrenko izrādei “MALЫŠ” (“Mazulis” – aut. tulk.). Daļai no pirmizrādi nepiedzīvojušajām izrādēm nācās sagaidīt pandēmijas ierobežojumu atvieglošanu, lai varētu pilnvērtīgi tās nodot skatītāju vērtējumam. Liepājas teātris, līdzīgi kā liela daļa citu Latvijas teātru, izmēģināja iespēju ļaut skatītājiem baudīt teātra mākslu attālināti, piemēram, interneta vietnē YouTube izvietojot sēriju ciklu ar bērniem saistošu saturu – stāstu par Liepājas teātra puteklīti “Patakoļako” un viņas piedzīvojumiem ar līdz šim uz teātra skatuves redzētiem izrāžu tēliem. Sākotnēji bija plānotas 20 sērijas, bet līdz šim interneta vietnē ir izvietotas tikai 8 sērijas. Teātra direktors Herberts Laukšteins laikrakstam “Kultūrzīmes” pārliecinoši vēsta, ka digitālo izrāžu laukā vairs nekāps, jo tam ir nepieciešamas neadekvāti augstas izmaksas un rezultāts ir ļoti slikts. ^[4] Lai arī teātra direktors darbību digitālajā vidē komentē kā neveiksmīgu, mini sēriju cikls par puteklīti “Patakoļako” tika nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada notikums digitālajā vidē”. ^[5]

Paralēli tam interneta, audio platformā Spotify un vietnē YouTube jau vairāk nekā gadu regulāri tiek izvietots podkāsts jeb raidieraksts “Pīpētavas sarunas” ar vizuālu papildinājumu video formātā. To vada dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce tandēmā ar Liepājas teātra aktieri Gati Maliku. Līdz šim interneta vietnē ir izvietotas 17 podkāsta sērijas, un to vidējais skatījums ir no 200 līdz 2 000 reižu, kas, ņemot vērā šī brīža piesātināto interneta vidi ar dažāda satura regulāriem audio vizuālajiem ierakstiem, pēc darba autores domām, ir vērtējams pozitīvi. Svarīgi ir atzīmēt, ka arī 2020. gadā notika Latvijas teātra Gada balvas pasniegšanas ceremonija jeb “Spēlmaņu nakts”, ko rīkoja Liepājas teātra radošā komanda, nodrošinot skatītājiem tiešraidi internetā un LTV. Ņemot vērā “Spēlmaņu nakts” balvu nozīmīgumu teātru mākslinieciskajā virzībā, jāmin, ka 2020. gadā Liepājas teātris ieguva 4 balvas. ^[6] Lai arī teātris pagājušajā gadā aktīvi savu darbību varēja veikt pavisam īsu laiku, ir notikušas 122 izrādes gan Liepājas teātra Lielajā zālē, gan koncertzāles “Lielais Dzintars” eksperimentālajā zālē, tāpat arī spēlētas izrādes dažādās Latvijas pilsētas. Kopējais skatītāju skaits ir bijis 27 654, kas ir gandrīz par divām trešdaļām mazāk nekā periodā pirms pandēmijas. ^[7] Ņemot vērā faktu, ka laika posmā starp pirmo un otro pandēmijas vilni skatītāju skaits izrāžu laikā tika stingri ierobežots, darba autore uzskata, ka auditorijas kopējais skaits ir vērtējams pozitīvi.

Teātra radošās darbības attīstībai un pilnveidei teātrim jau ilgu laiku ir vitāla nepieciešamība pēc mazās zāles. Līdz šim teātra mazās zāles funkciju pildījušas telpas koncertzālē “Lielais Dzintars”, taču ir nepieciešami papildu līdzekļi telpu īrei. 2020. gada pirmajā pusē Liepājas pašvaldība savā īpašumā no valsts saņēma Latvijas bankas filiāles ēku Teātra ielā 3. Tā atrodas iepretim teātra ēkai Teātra ielā 4, un līdz 2021. gada nogalei tur plānots ierīkot teātra mazo zāli. ^[8] Tas ļaus teātrim ne vien iegūt papildu telpas, veicinot lielāku kopējo teātra apmeklētāju skaitu un ērtākus ikdienas darba apstākļus, bet arī ēku novietojums ir ļoti veiksmīgs teātra vajadzībām. Lai arī vairākkārt pagājušā gada laika ir izskanējušas ziņas par iespējamo teātra slēgšanu, Liepājas pašvaldība ir gatava rast risinājumus, kā kopīgiem spēkiem pielāgot bankas ēku teātra vajadzībām. ^[9]

Kopš 2020. gada 13. marta Liepājas teātra mākslinieciskā un finansiālā darbība ir sašķobījusies un teātris nespēj segt visus teātra sezonas bāzes izdevumus, kas, pēc H. Laukšteina sniegtās informācijas, ir EUR 450 000 apmērā ^[10], tai skaitā mākslinieku un darbinieku algas, ēkas komunālie maksājumi un ēkas uzturēšanas izmaksas. Tāpat teātra vadībai ir jāieplāno izdevumi par jaunuzvedumiem, repertuāru saglabāšanu, kā arī teātrim jāveic skatītāju iegādāto biļešu naudas atmaksa par sezonā plānotajām, bet nenotikušajām izrādēm. To kopējā summa pārsniedz 88 tūkstošus eiro. Lai rastu sekmīgu risinājumu biļešu naudas atgriešanai, daļu no iegādātajām biļetēm skatītājiem bija iespēja iemainīt pret kādu no 3. ceturksnī plānotajām un realizētajām izrādēm, aptuveni EUR 38 000 biļešu naudas atgriešanai piešķīra pašvaldība, kā arī daļēji gūts atbalsts no valsts par nenotikušajām izrādēm. Ar sniegto atbalstu atgriežamā summa par biļetēm tika samazināta par gandrīz EUR 78 000. ^[11] Līdz šim teātra vidējie ieņēmumi, kuros ietilpst pārdotās izrāžu biļetes, iekasētā nauda par izrāžu programmām, telpu īri u. c., gadā ir ap EUR 800 000, bet 2019. gadā ieņēmumu ir par 50% mazāk, ņemot vērā iepriekšējo gadu ieņēmumus. Teātra vadība pandēmijas pirmajā vilnī 2020. gada pirmajā pusē ir spiesta pārtraukt darba attiecības ar 30% darbinieku ^[12], turpretim statistikas dati norāda, ka līdz 2020. gada beigām darbinieku skaits ir samazinājies par 10%. Teātris laika posmā starp pirmo un otro pandēmijas vilni atjaunoja darba attiecības ar vairākiem darbiniekiem, bet, pandēmijai turpinoties, ar vairāk nekā 10 darbiniekiem nav atjaunotas darba attiecības, to skaitā ir garderobisti un biļešu kontrolieri. Pēc darba autores domām, Liepājas teātrim kā reģionālās nozīmes profesionālam latviešu teātrim nevajadzētu zaudēt tik lielu darbinieku skaitu, jo teātra pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams ikviens no darbiniekiem un kāda darbinieka neesamība rada nestabilitāti teātra virzībā. Ņemot vērā teātra ieņēmumu straujo samazināšanos, H. Laukšteins nāk klajā ar paziņojumu, ka teātri var nākties slēgt. ^[13] Lai rastu risinājumu teātra darbības stabilizēšanai, kopš 2020. gada jūlija Liepājas domes pārstāvji un teātra vadība vairakkārt ir tikusies ar Kultūras Ministrijas (KM) pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu un rastu ilgtermiņa risinājumu. 24. jūlijā norisinājās pirmā tikšanās teātra vadībai ar KM, kuras laikā tika apspriestas teātra finansiālās problēmas. ^[14] Tā rezultātā tika uzsākts dialogs starp teātri, Liepājas pašvaldību un KM. Teātra vadība saņēma formulāru, lai tāpat kā valsts pārraudzībā esošie teātri Kultūras ministrijai sniegtu pamatotus finansiālos aprēķinus pandēmijas laikā. 4. augustā H. Laukšteins sniedz interviju ziņu raidījumā “900 sekundes”, kurā paskaidro, ka teātra zaudējumi sasniedz EUR 424 000, kurus lūdz kā atbalstu no valsts teātra darbības virzībai. Teātra direktors norāda, ka veiksmīgs risinājums būtu valstij pārņemt teātri savā paspārnē, rūpējoties par teātra mākslinieciskā produkta radīšanu, bet pašvaldības pārraudzībā saglabājot infrastruktūru jeb teātra ēkas uzturēšanu. Direktors uzsver, ka vairākkārt ir vērsies KM ar šādu priekšlikumu, bet tas vairākkārt atlikts. ^[15] Iespējams, par ilglaicīgo priekšlikuma atteikšanu kalpo finansiālais aspekts, jo teātra pilnīgai pāriešanai valsts paspārnē būtu nepieciešami apmēram 1,5 milj. eiro, kuru ministrijai nav. ^[16]

2020. gada 5. augustā Kultūras ministrijā atkārtoti tikās ministrs Nauris Puntulis, Liepājas teātra direktors H. Laukšteins, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis un citas saistītās personas, un kopīgā sarunā KM aicināja teātri iesniegt 6-8 projektus Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstam, kur katra projekta iespējamais finansējums ir līdz EUR 30 000, kā arī sagatavot detalizētu teātra finanšu informāciju atbalsta saņemšanai. ^[17] Teātris iesniedza septiņus projektus, kas balstās uz jauniestudējumiem jau plānotā repertuāra aizstāšanai pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ, un četri no tiem tika atbalstīti. ^[18] Par iepriekš izskanējušo teātra direktora priekšlikumu valstij pārņemt teātri savā pārraudzībā J. Vilnītis komentē, ka ir jārosina diskusijas Liepājas domē adekvātai lēmuma pieņemšanai, kā arī uzsver, ka viņaprāt “visiem teātriem ir jābūt valsts teātriem”. ^[19] Pēc darba autores domām, tas ir atbalstāms viedoklis, jo teātra darbība veicina kultūras un nacionalitātes stiprināšanu, popularizēšanu un attīstību valsts, nevis tikai pašvaldības mērogā. Pilnīgi nepamatota ir situācija, ka visi profesionālie repertuāra teātri ir valsts paspārnē, bet viens teātris ir izņēmums un darbojas pašvaldības pārraudzībā. Ar Liepājas teātra veiksmēm lepojas ne vien pašvaldība, kas atbalsta teātri, bet arī valsts kopumā, kurai juridiskā statusa dēļ nav iespēju teātri atbalstīt pat krīzes situācijā.

J. Vilnītis atklāj, ka Finanšu ministrijā tika apskatīti saraksti par atbalsta apjomiem valsts kultūras institūcijām, kur, piemēram, Liepājas simfoniskajam orķestrim plānots piešķirt EUR 18 000 lielu kompensāciju, bet, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām “Dailes teātris” un “Latvijas Nacionālajam teātris” plānotais finansējums sasniedz 1 miljonu eiro. ^[20] 2020. gada oktobra sākumā Liepājas domes Finanšu komiteja lēma par budžeta grozījumiem, kuros iekļāva atbalstu Liepājas teātrim. Tika rezervēti EUR 206 800 teātra ēkas uzturēšanai, bet EUR 43 499 – parādu segšanai skatītājiem par nenotikušajām izrādēm. ^[21] Neilgi pēc tam, 15. oktobrī, budžeta grozījumi tika pieņemti, un jau oktobra otrajā pusē Liepājas teātris no Liepājas domes saņēma finansiālu atbalstu EUR 250 299 apmērā. ^[22] Lai arī sniegtais finansējums nebija pietiekams visu zaudējumu segšanai, tas tomēr bija atspēriena punkts teātra darbības turpināšanai un sajūtas radīšanai, ka Liepājas teātris sabiedrībai patiesi ir nepieciešams.

Risinot radušos problēmu valstiskā mērogā KM ir izveidota darba grupa par Liepājas pašvaldībai piederošā teātra nodošanu valsts paspārnē. Kultūras ministrs N. Puntulis ir apstiprinājis vienu no atbalsta mehānismiem – piedāvāt Liepājas teātrim slēgt līdzdalības līgumu ar KM par līdzīga atbalsta sniegšanu, kāds līdz šim pandēmijas periodā pienācies valsts kapitālsabiedrībām. ^[23] Marta otrajā pusē KM izveidotā darba grupa nāca klajā ar ziņu, ka varētu sniegt teātrim atbalstu EUR 200 000 apmērā, kas varētu tikt izmaksāta teātrim pandēmijas laikā. ^[24] Pēc darba autores domām, ņemot vērā to, ka teātris KM iesniedza dokumentus ar zaudējumiem EUR 424 000 apmērā un mazliet vairāk nekā pusi ir segusi Liepājas pašvaldība, KM sniegtā summa pēc būtības ir pietiekama, bet ilgtermiņā tā neatrisinātu turpmākos zaudējumus, kurus teātris nespēs segt nākamajā sezonā, saņemot no pašvaldības finansējumu, kāds tas ir bijis iepriekšējā gadā. 2021. gada 20. maijā sabiedriskajos medijos ir publicēta ziņa, ka KM ir lēmusi piešķirt atbalstu vairāk nekā EUR 170 000, bet galīgais lēmums tiks pieņemts tikai 25. maijā. ^[25] Paralēli KM izveidotās darba grupas konceptuāli apstiprinātajam atbalstam Liepājas teātrim tiek plānots līdz 2021. gada 1. augustam izstrādāt finansēšanas modeli, kurā teātris atbalstu saņemtu gan no valsts, gan pašvaldības. ^[26] Šādu modeli pēcāk plānots piedāvāt un pielāgot arī pārējiem valsts pārraudzībā esošajiem teātriem. Līdz šim publiskas diskusijas par teātra atbalstu no valsts puses ir mazinājušās un gala lēmums par atbalsta saņemšanu nav pieņemts. Teātris turpina savu darbību un jau 2021. gada 9. septembrī ir atklāta jaunā teātra sezona.

Lai gan 2020. gada teātra finanšu pozīcijas ievērojami atšķiras no iepriekšējā gada, palielinoties pašvaldības ikgadējai dotācijai,saņemot arī papildu finansējumu Covid-19 pandēmijas radīto seku segšanai, bet strauji samazinoties ienākumiem par pārdotajām biļetēm un finanšu līdzekļiem darbinieku algu celšanai, ņemot vērā valsts izstrādātos likuma grozījumus un citiem iemesliem, teātris sezonu ir noslēdzis ar EUR 25 960 peļņu. Gūto peļņu teātris novirzīs pagājušā gada zaudējumu segšanai, kas sasniedza 30 865 eiro. ^[27] Teātris ir izpildījis pašvaldības deleģētos uzdevumus, piemēram, plānojot daudzpusīgu un profesionālu dramatiskā teātra repertuāru. Liepājas teātra 114. sezonā ir iestudējas 7 jaunas izrādes, to skaitā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā iegūto finansiālo atbalstu iestudētas četras jaunas monoizrādes, aizstājot tās ar citām iepriekš plānotajām izrādēm teātra repertuārā. Teātra mākslinieciskās darbības attīstībai ir piesaistīti tādi jauni režisori kā Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita ar izrādi “Tas arī viss”, Beatrise Zaķe ar izrādi “Maģiskais domāšanas gads” un Elmārs Seņkovs, kurš iestudējis izrādi “Šekspīrs”, gūstot ievērojamus panākumus “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā. Papildus tam 2021. gadā pēc Liepājas Universitātes bakalaura studiju programmas “Dramatiskā teātra aktiermāksla” absolvēšanas teātra aktieru trupa tiks papildināta ar deviņiem jauniem aktieriem. Tādējādi teātris ir izpildījis vienu no pašvaldības uzdotajiem uzdevumiem – augsti kvalificētas trupas attīstība. Teātris ir izpildījis vēl vienu pašvaldības deleģēto uzdevumu un pozicionējis sevi kā konkurētspējīgu kultūras centru, iespēju robežās spēlējot izrādes 17 citās Latvijas pilsētās. Veicinājis bērnu un jauniešu attīstību un interesi par teātra mākslu, piemēram, pandēmijas apstākļos radot sēriju ciklu par teātra puteklīti Patakoļako.

Darba autore uzskata, ka 2020. gads Liepājas teātra darbībā ir bijis sarežģīts finanšu nepietiekamības un teātra juridiskā statusa izgaismoto nepilnību dēļ, bet teātra vadība iespēju robežās ir spējusi izpildīt visus pašvaldības deleģētos uzdevumus. Tas pierāda teātra vadības, mākslinieciskās un tehniskās komandas spēju strādāt neordināros apstākļos un iespēju robežās turpināt teātra darbību un to attīstību.