Starptautiskās Teātra dienas vēsts 2023

Ēģiptiešu aktrises Samihas Aijobas (Samiha Ayoub) uzruna Starptautiskajā Teātra dienā

“Visiem maniem draugiem – teātra māksliniekiem visā pasaulē. Rakstu Jums šo vēstījumu Starptautiskajā Teātra dienā, un, lai gan jūtos laimīga, ka varu Jūs uzrunāt, vienlaikus visa mana būtība ir arī smaguma un ciešanu pilna. Šīs ir izjūtas, ko mēs visi – teātra un arī citi mākslinieki –, piedzīvojam, domājot par pasauli šodien. Nedrošība ir rezultāts tam virzienam, kur pasaule šodien dodas, konflikti, kari un dabas katastrofas iznīcina ne tikai materiālo, bet arī mūsu garīgo pasauli un psiholoģisko mieru.

Es uzrunāju Jūs, vienlaikus jūtot, ka pasaule kļūst līdzīga vientuļai salai vai kuģim miglā, kas nolaiž buras un dreifē, neredz horizontu un mērķi, tomēr cer, ka nonāks miera ostā pēc ceļojuma nemierīgajā jūrā.

Mūsu pasaule nekad nav bijusi tik vienota un šķirta vienlaikus. Tajā slēpjas mūsdienu pasaules dramatiskais paradokss. No vienas puses, informācijas aprites ātrums ir nojaucis visas ģeogrāfiskās barjeras, no otras puses, mūsdienu konflikti un spriedze ir pārkāpusi loģiskās domāšanas robežas un radījusi fundamentālas atšķirības, kas attālina mūs no patiesa humānisma.

Teātris savā pirmatnējā formā ir cilvēciska darbība, kas balstās tīrā humānisma esencē, kas ir pati dzīve. Kā teicis lieliskais Konstantīns Staņislavskis: “Nekad nenāc uz skatuves ar dubļiem uz kājām. Atstāj savus netīrumus ārpusē. Atbrīvojies no savām mazajām rūpēm, kas novērš Tavu uzmanību no mākslas.” Kad mēs nākam uz skatuves, mēs nākam ar savu vienīgo dzīvi, mums uz skatuves ir lieliska iespēja dalīties ar citiem, pārraidīt to citiem šajā pasaulē, lai šī dzīve atdzīvotos, uzplauktu un ietekmētu citus.

Tas, ko mēs kā dramaturgi, režisori, aktieri, scenogrāfi, dzejnieki, mūziķi, horeogrāfi un tehniskie darbinieki darām, visi bez izņēmuma, – mēs radām jaunu, vēl nebijušu dzīvi, kas rodas uz skatuves. Šī dzīve ir pelnījusi rūpes, pelnījusi saudzīgu roku, kas to apskauj, mīlošu, līdzjūtīgu sirdi un skaidru saprātu, kas palīdzēs izdzīvot.

Es nepārspīlēju, kad saku – tas, ko mēs darām uz skatuves, ir dzīves radīšana no nekā, tā ir kā liesma, ko iededzam tumsā, tā izgaismo nakti un sniedz siltumu. Mēs piešķiram dzīvei lieliskumu. Mēs to iemiesojam. Mēs piešķiram vitalitāti un sniedzam iespējas izprast dzīvi. Mēs izmantojam mākslas gaismu, lai pretotos ekstrēmismam un ignorancei. Mēs esam tie, kas pieņem dzīves mācību, lai tā varētu izplatīties pasaulē. Mūsu pūles, laiks, sviedri un asaras, asins un nervi, viss, kas mums piemīt, kalpo šim augstākajam mērķim, aizstāvot patiesas vērtības, labo un skaisto, mēs ticam tam, ka dzīve ir pelnījusi, lai to dzīvotu un izdzīvotu.

Šodien es uzrunāju Jūs ne tikai tādēļ, lai svinētu visu mākslu tēva – teātra dienu.

Drīzāk aicinu Jūs, lai kopīgi, stāvot roku rokā, plecu pie pleca, izkliegtu pilnās balsīs, tā kā mēs esam raduši to darīt uz skatuves, ļaut izskanēt Jūsu vārdiem, lai pamodinātu pasaules sirdsapziņu, lai meklētu pazaudēto cilvēcības būtību, lai cilvēks būtu brīvs, tolerants, mīlošs, laipns. Lai noraidītu nežēlīgo brutalitāti, rasismu, asiņainos konfliktus, vienpusēju domāšanu un ekstrēmismu. Cilvēki staigā pa šo zemi un zem šīs saules jau tūkstošiem gadu, un tie turpinās savu ceļu. Tādēļ iznāksim no šī karu un asiņaino konfliktu purva un atstāsim to visu aiz skatuves durvīm. Varbūt tad mūsu šaubu mocītā pasaule atkal atgūs īstu pārliecību un varēs lepoties, ka mēs esam cilvēki, brāļi un māsas savā cilvēcībā.

Tā ir mūsu misija, apgaismības lāpas nesēju misija kopš pirmā aktiera uznākšanas uz pirmās skatuves – būt konfrontācijā ar to, kas neglīts, asiņains un necilvēcīgs. Mēs liekam pretī visu, kas ir skaists, tīrs un cilvēcīgs. Mēs kā neviens cits spējam iesēt dzīvo un to izplatīt. Vairosim to kopā vienotai pasaulei un vienotas cilvēces labā.”

No angļu valodas tulkojusi Brigita Siliņa