2025. gada teātra jubilāri
2025. gada janvāris
6. janvārī aktierim MATĪSAM BUDOVSKIM – 30!
Matīss Budovskis dzimis 1995. gada 6. janvārī. Beidzis Leļļu teātra kursu. Darbojies sava pedagoga Elmāra Seņkova izveidotajā teātra apvienībā “esARTE”, Latvijas Radio, tāpat darbojies režijā, strādājis Liepājas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī.
Spēlējis tādās Nacionālā teātra izrādēs kā “Perfektā teikuma nāve” (2021; Aleksandrs Suščevskis ), “Sapnis vasaras naktī” (2021; Niks Botoms ), “Aka” (2022; Rūdolfs Sniedze), “Spēlēju, dancoju” (2023; Zemgus, Resnais Velns), “Garderobisti” (2024; Edijs ) u. c. Veidojis režiju tādām Liepājas teātra izrādēm kā “Dziesmu svētki” (2023), “Rītausma Vakaros” (2024).
Nacionālā teātra tīmekļvietnē par M. Budovski rakstīts: "Siltums un jūtīgums, inteliģence un muzikalitāte, vērīgums pret pasauli un interese par to, ko mākslinieks 21. gadsimtā var darīt, lai šī pasaule taptu labāka, ir Matīsa personības kvalitātes, kas gaida “izrāvienu” uz skatuves, vienalga, vai kā aktierim vai režijā."
Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/matiss-budovskis/
10. janvārī režisoram VALTERAM SĪLIM – 40!
Valters Sīlis dzimis 1985. gada 10. janvārī. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra režijas specialitātē, kā arī ERASMUS programmā studējis teātra režiju Varšavā. No 2024. gada februāra – Liepājas teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos.
Režisējis izrādes Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī, Dirty Deal Teatro u. c. Nozīmīgākās izrādes ir “Dažas atklātas fotogrāfijas” (2008), “Pierādījums” (2010), “Leģionāri” (2011), “Osedžas zeme” (2012), “Sarkangalvīte” (2013), “Divu kungu kalps. Anno 1963” (2013), “Zudusī Antarktīda” (2015), “Svina garša” (2016), “Savādais atgadījums ar suni naktī” (2017), “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” (2018), “Mežainis” (2018), “Puika, kurš redzēja tumsā” (2019), “Izskatās, ka tu mirsi” (2020), “Tēvs Klusums” (2024) u. c.
V. Sīlis par teātri: “Teātra uzdevums ir nedistancēties no dažādiem cilvēkiem, pamanīt, nevis nosodīt, un uz skatuves parādīt arī to, kas sabiedrībā ir neglīts, ļaujot katram asociēties ar tām rakstura īpašībām, kas ir nevēlamas vai nosodāmas.”
Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Sociāli aso tēmu uztaustīšana šodienā un pagātnē ir ne tikai Valtera Sīļa aicinājums, bet arī radošā niša, kurā viņš jūtas vislabāk, [..] Valters Sīlis ar ķirurga precizitāti uztausta kādu jautājumu, kas nodarbina viņu pašu, un tad uzdod to saviem skatītājiem. Valters Sīlis nedod atbildes, viņa izrādes provocē domāt un ir ceļazīmes, kā uz pasauli raudzīties ne tikai caur savu ego, savu individuālo redzesleņķi, bet caur plašākas sociālās grupas skatapunktu.”
Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/.../rezisors-valters-silis-teatra.../
13. janvārī aktierim GATIM GĀGAM – 50!
Gatis Gāga dzimis 1975. gada 13. janvārī Ugālē. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā starpvalstu kultūras sakaru programmā. Ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā, kā arī maģistra grādu teātra režijā. Jaunā Rīgas teātra aktieris no 2004. gada līdz 2017. gadam, bijušas arī lomas Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātrī, Valmieras teātrī un citviet.
Spēlējis tādās izrādēs kā “Deguns” (2006), “Tas notika ar viņiem” (2007), “Spēlējot Upuri” (2009), “Otello” (2010), “Ilgu Tramvajs” (2013), “Kontrabass” (2014), “Pilna Māras Istabiņa” (2016), “Heda” (2017), “Saniknotā slieka” (2017), “Raudives radio” (2018), “Augusts, zupas neēdājs” (2022) “Garā nedēļas nogale” (2023) u. c.
Filmējies arī vairākās latviešu filmās, tai skaitā “Paukotājs” (2009), “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), “Izlaiduma gads” (2014), “Paradīze ‘89” (2018), “Dvēseļu putenis” (2019), u. c.
Iesakām noklausīties: https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/62206/jauna-rigas-teatra-aktieris-gatis-gaga-visa-mana-dzive-ir-nejausibu-virkne
18. janvārī aktierim un režisoram ARNIM OZOLAM – 70!
Arnis Ozols dzimis 1955. gada 18. janvārī. Izglītību ieguvis Dailes teātra 6. studijā, kā arī LVK Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē studējis režiju. Savulaik stažējies pie franču teātra metra Žana Pjēra Vensāna. Turklāt Dailes teātrī par aktieri un režisoru strādājis no 1974. gada līdz 2005. gadam.
Iestudējis aptuveni 50 izrādes dažādos Latvijas teātros, kur lielākā daļa iestudēta Dailes teātrī. Iestudējis tādas izrādes kā “Meža gulbji” (1995), “Gaidot Godo” (1992), “Divu kungu kalps” (1992), “Kā mīl tā otra puse” (1996), “Kungs iet medīt...” (2002), “Pārītis uz divriteņa” (2003), “Vinsents Brikstonā” (2004), “Šauj amors bultu…” (2009) u. c. Savulaik arī tulkojis filmas un lugas no franču valodas.
29. janvārī režisorei, teātra pedagoģei ANNAI EIŽVERTIŅAI – 80 (1945–2024)!
Anna Eižvertiņa dzimusi 1945. gada 29. janvārī Cēsīs. Izglītību ieguvusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (mūsdienās Latvijas Kultūras koledža), kā arī Maskavas Valsts teatrālās mākslas institūtā. Bijusi teātra “Skatuve” dibinātāja, direktore un mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, bijusi pedagoģe arī Tautas kinoaktieru studijā (1983–1986) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1993). Savulaik arī bijusi režisore Liepājas teātrī (1975–1977). Pedagoģiskajā darbā nostrādājusi turpat 50 gadu. Ilgus gadus vadījusi kursus “Aktiermeistarības pamati”. Izdevusi arī grāmatu “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija” (2021).
A. Eižvertiņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, apbalvota ar Polijas Republikas kultūras ministra Bronzas medaļu “Zasłużony Kulturze Gloria Artis” un Latvijas Republikas Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas Goda rakstiem; saņēmusi arī Teātra dienas izcilības balvu – Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā.
A. Eižvertiņa: “Teātris ir manas mājas un ģimene, un aktieri ir mani bērni.”
30. janvārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei ILZEI TRUKŠĀNEI!
Ilze Trukšāne dzimusi 1985. gada 30. janvārī. Izglītību ieguvusi Klaipēdas Universitātē. Pēc studiju beigšanas – Liepājas teātra aktrise.
Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Kauja pie...” (2009; Direktore), “Ģimenes lietas” (2011; Policijas seržants), “Malēnieši” (2012; Malēniete), “Advents Silmačos” (2012; Tomulīša), “Bezgalīgo stāstu stāsts” (2014; Signe, Spīgana), “Portreti. Vilki un avis” (2015; Anfusa), “Precības” (2017; Agafja Tihonovna), “Saviļņojums” (2020; Natālija Blūmenšteina), “Jaunā līgava” (2021; Meita), “Grimmi” (2022; Karaliene), “Pilnīgi svešinieki” (2023; Eva) u. c.
I. Trukšāne: “Komēdijas žanrā jūtos diezgan ērti. Man ir tendence gandrīz katrā savā lomā atrast komisko, iespējams, tādēļ, ka arī dzīvē daudzas lietas uztveru caur humora prizmu. Saka jau, ka dzīve ir tāda, kādu to redzam, kādus apzīmējumus paši tai piešķiram.”
Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/464?print
2025. gada februāris
10. februārī Valmieras teātra aktrisei SKAIDRĪTEI PUTNIŅAI – 80!
Skaidrīte Putniņa dzimusi 1945. gada 10. februārī Liepājas rajonā. Izglītību ieguvusi Baltijas flotes teātra studijā Liepājā (1968). Kopš 1968. gada Valmieras teātra aktrise.
Spēlējusi neskaitāmās izrādēs Valmieras teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Pazudušais dēls” (1970; Ilze), “Vasaras rītā” (1974; Valentīna), “Meldermeitiņa” (1980; Marule), “Ķiršu dārzs” (1986; Duņaša), “Mēs mīlam un mēs dzīvojam” (1992; Moda), “Savējie sapratīs” (1999; Alma Eglīte), “Spēlmanis” (2002; Vecā grāfiene), “Ministrienes kundze” (2002; Krustmāte Savka), “Idiots” (2006; Ģenerāliene Jepančina), “Marija Stjuarte” (2010; Margarita Korla), “Šveiks” (2012; Traktiernieka Paliveca sieva), “Džeina Eira” (2016; Misis Fērfeksa un Hanna), “Ardievas ieročiem” (2019; Medmāsa), “Mēs, roks, sekss un PSRS” (2022; Marija), “Tu saki?” (2024; Baltā dāma) u. c.
Režisors O. Kroders teicis: „Skaidrīte Putniņa ir tipiska tāda aktrise, kurai visu nosaka Dieva dotais talants, jo vismaz viņas aktiera gaitu sākumā tas bija krasi redzams, jo viņai nebija ne zināšanu, ne saprašanas par to, kā teātris jāspēlē. Viņa nebija gājusi īpašās skolās un visu darīja intuitīvi. Palaikam iznāca pavisam jancīgi, bet slikti tas nebija, jo bija talantīgi. Tagad klāt nākusi pieredze, līdz ar to arī saprašana, un var teikt, ka viņa ir kļuvusi par vienu no latviešu teātra interesantākajām aktrisēm.”
Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/skaidrite-putnina/
