Laikā no 2017. gada 18. augusta līdz 31. oktobrim Kroders.lv organizē sociālo tīklu zibakciju, kurā teātra kritiķi īsā formātā sociālajos tīklos Twitter un Facebook, kā arī portāla sadaļā RUNĀ aicināti paust savu viedokli par apmeklētājiem 2017./2018. gada sezonas jauniestudējumiem vai citiem šajā laikā aktuāliem notikumiem un parādībām (viesizrādēm, pasākumiem, ar teātri saistītām grāmatām, radio/TV raidījumiem, publikācijām utt.).
Zibakcijas ietvaros publicētos viedokļus varēs atpazīt pēc mirkļbirkas #krodersrunā, ļaujot apkopot dažādu paaudžu teātra kritiķu sociālajos tīklos pausto viedokli vienā informatīvā platformā. Vienlaikus šī akcija iecerēta kā eksperiments, aicinot Kroders.lv pastāvīgos autorus aktīvi paust savas domas par sezonas sākuma notikumiem nedaudz atšķirīgā formātā.
Zibakcijas mērķis ir apzināta spēle/spēlēšanās ar 21. gadsimta interneta piedāvātājām iespējām paust viedokli par jebkuru notikumu pāris sekunžu laikā, sasniedzot plašu mērķauditoriju. Arī Kroders.lv kā elektronisks medijs nākotnē tieksies uz maksimāli ātru teātra aktuālo procesu atspoguļojumu, tādēļ šī zibakcija iecerēta kā nosacīta iesildīšanās turpmākajam darbam.
Horeogrāfu Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona laikmetīgās dejas izrāde “Celies augšā, nāc man līdzi!” VEF kvartāla kultūras un mākslas telpā “Vasarnīca” (pirmizrāde – 2017. gada 30. augustā)
Armands Kalniņš @KalniArmands(“Skatītājs VĒRTĒ”), Twitter, 30. aug. 2017
Dejas izrāde “Celies augšā, nāc man līdzi!” – vizuāli/norišu ziņā iespaidīgi, saturiski katrs skatītājs to sapratīs atšķirīgi. #krodersruna
Skats no laikmetīgās dejas izrādes “Celies augšā, nāc man līdzi!” // Publicitātes foto
Jaunā Rīgas teātra jauniestudējums “Marķīze de Sada” Alvja Hermaņa režijā (pirmizrāde – 2017. gada 1. septembrī)
Fascinējoši, cik līdzīgi, bet cik radikāli atšķirīgi Hermanis vēlreiz inscenējis de Sadu. Pašironiska un programmatiska izrāde. Bezgaisā nebija garlaicīgi ne brīdi. #krodersrunā
„Marķīze de Sada” Jaunajā Rīgas teātrī – vērtīga gan formas (mēģina pieradināt pie citiem teātra stiliem), gan satura, gan aktrišu spēles ziņā (īpaši E. Kļaviņa, S. Kļaviņa, J. Čivžele, būtiskās epizodēs uzzibsnī R. Razuma). Fascinē 2. cēliens, savienojot svešākas tradīcijas ar modernāku izteiksmi. Dīvaini, ka tradicionālais „psihoreālisms” (3. cēliens) zaudē deklamēšanai un pārradītajam buto. Cerams, ka formas meklējumi JRT turpināsies? #krodersrunā