Pāriet uz galveno saturu Pāriet uz kājeni
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Viedokļi

25. marts 2013 / 0 komentāri
Valda Čakare

Teātra kritiķe un zinātniece

Blaumaņa festivāls. Ceturtā diena

Piezīmes par V Rūdolfa Blaumaņa festivāla ceturto dienu.

Pūpolu svētdienas rīts beidzot ir īsti pavasarīgs. Pilsētas ielas pavisam tukšas, un žūrijas kolēģe valmieriete Ieva Rodiņa sēžas pie stūres, lai izrādītu tuvējās apdzīvotās vietas – Kocēnus, Rubeni un Vaidavu. Vaidavā bez piepūles atpazīstu kultūras namu, kurā pirms divdesmit pieciem gadiem, kamēr teātris bija remontā, tika spēlētas izrādes.

Atgriežoties Valmierā, sastopam Līviju Volkovu. Viņa dodas skatīties festivāla ārpuskonkursa programmā iekļautās pēc Blaumaņa darbiem uzņemtās filmas un vakarā sūrojas, ka skatītāju bijis maz, cilvēkiem neesot vēlēšanās izmantot piedāvātās iespējas. Toties iespēju pēdējo reizi noskatīties Fēliksa Deiča iestudētos mūslaiku dzīves skatus „No saldenās pudeles” grib izmantot krietni daudz interesentu. Publikai uz lielās skatuves atvēlētās vietas gandrīz visas ir aizņemtas, kaut iestudējums ir „ar stāžu” – repertuārā kopš 2010. gada.

Tomēr to, ka izrādes mūžu ilgāk stiept diezin vai būtu vērts, nevar nejust – režisora labsirdīgi ironiskais skatījums uz veidu, kādā latviešu sabiedrība mēdz risināt savas dzīves problēmas, šķiet tāds kā izļodzījies, kā aktieru pašdarbīgi „pārspēlēts”. Ideja par lauku sētu kā Bābeli, kur vienuviet pulcējušies vairāku tautību ļaudis, arī vairs netiek realizēta necik precīzi, jo ar iecerēto igauņu, lietuviešu un sevišķi latgaliešu akcentu aktieriem galīgi neizdodas tikt galā. Bet Blaumaņa aprakstīto notikumu pārcēlums uz mūsdienu pasauli, kur katram laukstrādniekam atvēlēts savs garderobes skapītis darba apģērba un rīku glabāšanai un Marija tautastērpa villaini uzmet pa virsu džinsu biksēm kā tādu svētku dekorāciju, joprojām liekas asprātīgs.

Un vēl – vērtība, kurai laiks, kā šķiet, nav spējis ne mazāko skādi nodarīt, ir Baibas Valantes un Daces Eversas darbs laukstrādnieku dumpja samulsināto saimnieču – Ievas un Lavīzes lomā. Individuālā rakstura īpatnības – Ievas liriskais un Lavīzes heroiskais temperaments – tiek atklātas ar smalku humora un mēra izjūtu, ne mirkli nezaudējot darbības attīstības loģiku un caurviju motīvu par abu sieviešu ilgām pēc cilvēciskas laimes. Ko meistaram padarīsi…

Dalīties Post Ieteikt

Saistītie raksti

Lauma Mellēna-Bartkeviča

Dialogi ar citādo, laiku un sevi

Aprīļa teātra kritiķa dienasgrāmata IV

03. maijs 2017 / 1 komentārs
Normunds Akots

Emocijas lietuviešu vitrīnā

Piezīmes par Starptautisko teātra festivālu “Sirenos 2018" Viļņā, Lietuvā

16. novembris 2018 / 0 komentāri
Kroders.lv

Teātris tekstā: robežu pārskatīšana

Diskusija “Teātris tekstā: robežu pārskatīšana” (Liepājas Universitātes konferences ietvaros)

16. marts 2021 / 0 komentāri

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv