Divi Hamleti bez maskas

2021. gads ir Oļģerta Krodera 100. un viņa vārdā nosauktā portāla KrodersLV 10. dzimšanas dienas gads jeb #kroderdienas!

Atzīmējot šos notikumus, teātra vietne KrodersLV visa gada garumā piedāvās 12 sarunu ciklu ar Oļģerta Krodera radošajā mūžā nozīmīgām personībām – dažādu teātra profesiju pārstāvjiem, kas kādā no režisora radošās darbības posmiem bijuši Krodera līdzgaitnieki un domubiedri. Ceram, ka šīs sarunas ne tikai ļaus atsaukt atmiņā izcilā režisora personību un skatuves darbus, bet arī atklās ko jaunu par O. Krodera mantojumu šodienas teātrī.

Trešā #kroderdienu saruna: Mārtiņš Meiers – Hamlets Indras Rogas iestudējumā (2019) intervē aktieri Rihardu Rudāku – Hamletu Oļģerta Krodera iestudējumā (1972).

Par ko sarunājas politiskā totalitārismā radīts Hamlets ar globalizācijas diktētā 21. gadsimta Hamletu? Pandēmijas laikā ar neaizsegtām sejām izaicinoši sēžot abi uz viena dīvāniņa, Valmieras teātra aktieri Mārtiņš Meiers un Rihards Rudāks virtuozi nodemonstrē Krodera skolu. Proti – jo lielākā absurdā tiecas realitāte, jo ironiskāk par to jāiesmej, arī cilājot dziļas un būtiskas tēmas.

Kamēr uz pasaules ir kaut viens cilvēks, kam vajadzīgs teātris, aktierim ir jēga spēlēt. Kamēr vien uz pasaules ir kaut viens bērns, kurš savā nodabā kaut ko iztēlojas un to spēlē pats sev, tikmēr teātris ir dzīvs un attīstās, jo šajā bērnā ir pārmantota aktieriskā būtība. Tādu skatuves mākslas dzīvības eliksīra noslēpumu zina Valmieras teātra seniors, “Spēlmaņu nakts” Mūža balvas ieguvējs, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, viens no Krodera Hamletiem (un arī Polonijiem) Rihards Rudāks.

Savukārt jaunāko laiku Hamlets Mārtiņš Meiers izmanto interviju gluži praktisku amata noslēpumu izvilināšanai – kā aktierim tikt vaļā no priekšstatiem, ko viņam iekodē viens režisors, ja atnāk cits ar atšķirīgu pieeju teātrim? Kā no eņģēm izgāztā laikā saglabāt ne tikai dzīves, bet arī spēles prieku?

Abi aktieri cenšas noskaidrot, vai pandēmijas laiks nesitīs pa mākslas seju tikpat sāpīgi kā pagājušā gadsimta 90. gadi, kad no teātra pasaules pazuda daudzi – gan tā radītāji, gan skatītāji.

Mārtiņš un Rihards par tādām nomācošām un satraucošām lietām prot pasmieties – pašironiski, viegli, bet dzīvesgudri. Jo viņi tic Kroderam un Šekspīram – teātris ir laikmeta spogulis, un skatītājiem būs tur jāatgriežas tāpēc, ka tikai viņi nosaka, vai spoguļattēls nav greizs.  

Abi Valmieras Drāmas teātra aktieri pirms sarunas nodeva Covid-19 siekalu testus, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus.