Juris Strenga skatās II

„Izrāde: Gals”, Nacionālais teātris, 11.11.2011

Lāčplēša diena. Vēss. Lieliska diena. Saule, izlauzusies cauri miglai, zemu. Bet spīd. Esmu viens tukšā ciemā. Kā lai atzīmē šo dienu? Radio teica – vajadzētu paveikt ko patriotisku. Kas tas varētu būt? Pakasu kapu sausās lapas… Nav tas! Varbūt iet kā visu vasaru uz mežu, jaukt grāvjos bebru aizsprostus? Glābt mūsu „zaļo rotu”? Kaut arī tikai maza daļiņa no tās ir mana? Bezgalīgs darbs koplabumam? Uzvelku gumijas zābakus un eju.

Kā tad! Jā! Trīs vietās atkal ir atjaunoti dambji. Un mežs tagad atgādina purvu. Nu sanāk dusmas. Gribas šaut, slepkavot! Asinis!

Nostājos pret viņu HQ (head quarter) un kliedzu: – Dirsa! Nāc ārā! Parādies! Es Tevi sakapāšu ar mačeti sīkās ripiņās!!! Klusums. Neviens nerādās… Acīmredzot esmu vecs. Nervi galīgi čupā. Sabeigti piecdesmit trīs gados teātrī. Cīnoties ar gariem monologiem. Par lielām idejām. Dzelžainiem principiem… Un tad vēl tas tur, un, nākamgad, tas pasaules GALS…

Jā, es vakar biju Nacionālajā teātrī. IZRĀDE „GALS”*. Jauni autori, scenogrāfi, režisori, aktieri. Neko daudz nerunā, improvizē, spēlē etīdes. Apskaužu, ka tā var spēlēt. Un lamāties! Cik groteska ir mūsu sīkā ikdiena! Vienkārši. Ģeniāli! Cik mēs atklātāk vai slēptāk esam slimi! Rīt pat jādodas uz Rīgu pie psihoanalītiķa! Vai varbūt pareizāk – otru reizi uz šo fantastisko jauniešu izrādi!

* Režisors – Elmārs Seņkovs

Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo

Kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo

Dramaturgi – Rasa Bugavičute, Edgars Niklasons

Lomās – Ināra Slucka, Normunds Laizāns, Ģirts Liuziniks, Jānis Vimba, Anete Saulīte, Jurijs Djakonovs