Mūžībā aizgājis režisors Mihails Kublinskis (1939-2020)
Mūžībā aizgājis Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis.
Mihails Kublinskis dzimis 1939. gadā. Pēc Rīgas 2. vidusskolas pabeigšanas sāk strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru. Drīz tiek ievērota viņa azartiskā interese, teicamās skatuves dotības un artistiskums. Seko piedalīšanās masu skatos un epizodiskās lomās, līdz teātri pārsteidz ziņa, ka Mihails Kublinskis dublēs Jāni Kubili Klaida lomā Teodora Dreizera "Amerikāņu traģēdijā". Paralēli darbam teātrī viņš 1965. gadā absolvē Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu, diplomdarbam izvēloties Grigorija Kanaviča drāmu "Lai viņš iet projām".
Kopš 1964. gada līdz aiziešanai mūžībā Mihails Kublinskis ir Latvijas Nacionālā teātra režisors. Paralēli darbam Nacionālajā teātrī Kublinskis iestudējis izrādes arī Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik".
Repertuāra izvēlē Kublinski allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Daudzi no tiem kļuvuši par neatņemamu ne tikai nacionālā teātra, bet visas latviešu teātra vēstures zelta fonda daļu. Pie režisora nozīmīgākajiem iestudējumiem pieskaitāmi tādi darbi kā "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" (1967), "Vasara Noānā" (1969), "Santakrusa" (1971), "Hamilkāra kungs" (1981), "Romeo un Džuljeta" (1984), "Heda Gablere" (1991) un citi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū, kur tiek iestudētas tādas izrādes kā "Elektra – mana mīla" (1977) un "Lauva ziemā" (1979).
"Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas," par režisora darbu raksta teātra vēsturniece Rita Melnace.
“Mihailam Kublinskim ir tā īpašība, ka viņš .. mīl radīt ap sevi tādu ļoti mājīgu, ģimenisku atmosfēru. Pie viņa ir ļoti viegli mēģināt. Esmu dzirdējis arī pretējas domas, bet es tam nepiekrītu. Viņš ir režisors – domubiedrs. Viņš nekādā ziņā nav diktators. Un sarežģītas lomas var nospēlēt tikai tad, ja ir domu apmaiņa, ja ir kopēja pozīcija, nodoms, uz kurieni mēs ejam, ko gribam pateikt,” par režisoru teicis aktieris Jānis Kubilis.
"Personība, kas neietilpa rāmīšos. Jūtīgs un nežēlīgs pret sevi, citiem. Laikabiedru dedzināts un dauzīts kā saulē izlikts persiešu tepiķis. Sarežģītu, smalku rakstu caurausts, savu muguru turēja taisnu un Režisora kroni mirdzināja koši. Šoreiz par trim, manuprāt, vērtīgākajiem dārgakmeņiem," raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Mihails Kublinskis apbalvots ar Trīju Zvaigžņu ordeni, 2017. gadā saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību Mihaila Kublinska tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.
Publisks Mihaila Kublinska piemiņas brīdis notiks tad, kad tas būs iespējams. Informācija sekos.
