Kartupeļu maisiņš Baiba un cita Zane
11.novembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas un Kārļa Lāča pēc Raiņa lugas motīviem tapušais mūzikls “Pūt, vējiņi!” Dž. Dž. Džilindžera režijā. Divas nedēļas pirms pirmizrādes režisors vairās runāt par redzējumu, jo tas vēl ir procesā. Dž. Dž. Džilndžers: “Nekur tālu no Raiņa mēs aiziet nevaram un nav arī nepieciešams, jo stāsts formā un saturā ir ļoti spēcīgs. Jebkādas sadomātas blakus līnijas un novirzes pamattēmā ir neadekvātas un bremzē tās precīzo vēstījumu. Klasiskajā shēmā arī paliekam.” Uz sarunu esmu aicinājusi Aiju Andrejevu, kura pārmaiņus ar Everitu Pjatu spēlēs Baibu, un Agnesi Jēkabsoni, kura atveidos Zani.
Kas un kāda ir Baiba šodien? Vai arī mēs uz Baibu skatāmies tikai kā uz literatūras klasikas tēlu?
Aija Andrejeva: Viņa ir ļoti trausla, ēteriska un nepasaulīga būtne. Baiba ir atvērta visam, un tas viņu šajā stāstā nogalina - jo trauslāka un atvērtāka viņa ir mīlestībai, jo atvērtāka viņa ir arī sliktajām lietām. Viss, kas ar viņu notiek, viņu nogalina. Šodien ir maz tādu cilvēku, kāda ir Baiba. Katrā ir mazdrusciņ no tā visa ir, un tāpēc mums rodas žēlums, pat ilgas pēc tā.. Es viņu izjūtu kā sev tuvu. Kā Kroders man teica: “Tev Baiba sanāks. Tu jau esi Baiba”. Katrs skatītājs priekš sevis atradīs to, ko viņam vajadzēs kā jebkurā dziesmā, kā jebkurā stāstā.
Kādi bija ierosmes avoti?
Aija: Esmu redzējusi tikai 1973.gada filmu, bet es eju citu ceļu. Mana Baiba nav pelēka lauku pele. Viņa ir trausla, jūtīga, bet tajā pašā laikā ļoti stipra, varoša. Tā grūtākā lieta ir savienot trauslumu un ēteriskumu ar iekšējo spēku un seksapīlu, uz kuru “uzķeras” arī Uldis. Kroders man arī teica: “Nav nekas skaistāks par sievieti-bērnu”. Mūzika ļoti daudz runā. Man atliek tikai likt klāt sajūtas, attieksmi. Man kaut kā izdevās, es pat nezinu kā, neprotu izstāstīt. Es dziedu un jūtu. Viņa ir manī – tāds mīļš kartupeļu maisiņš kā izrādes reklāmā.
Kāpēc šodien Baiba aiziet bojā?
Aija: Viņa nespēj panest to pasaulīgo ārprātu. Nē, bet tas tomēr nav šis laiks. Šodien esmu es un tā ir tā pievienotā vērtība. Protams, es spēlēju Raiņa pasaules izjūtu, jo es nevaru spēlēt mūsdienas, tad es nespēlētu tādu Baibu. Tad Baiba būtu cita. Šodien viņa droši vien aizbrauktu prom Uldim līdzi.
Tad kāpēc mums Baibas stāsts ir nepieciešams?
Aija: Mums katram ir dzīvē tādas situācijas, kad dvēsele cieš, ir sasista. Mūsu reakcija uz visu apkārtējo ir saspringta, visi purina, rausta. Kad nomirst Gatiņš - viņas tuvākā saikne, Baiba saprot, ka viņai nav vietas vairs dzīvē, viņa ir salauzta pavisam. Viņa jau tā ir vaļā, bet viņu vēl sit. Baiba neapzinās, kā tikt galā, nesaprot. Viņa aiziet līdzi Gatiņam, un tur viņi ir kopā kā divdūjiņas.
Vienīgās izmaiņas esot veiktas Zanes tēlā, padarot viņas stāstu spēcīgāku. Kāpēc un kāda viņa ir?
Agnese Jēkabsone: Ja filmas cienītāji nāks uz izrādi un gribēs redzēt Zani tādu, kāda viņa ir filmā, viņiem būs jāpiedzīvo vilšanās. Mana Zane nav nedz augstprātīga, nedz lepna, nedz ļauna. Šis nebūs Pelnrušķītes stāsts par labo kalponīti un sliktajām mātes meitām. Zane nav sliktā mātes meita, viņa ir skaistas mīlestības paudēja, kurai varēs just līdzi. Viņas traģēdija un drāma nebūs kaut kur aizmugurē, tā būs paralēli, jo viņa ir konflikta epicentrā. Uldis un Zane ir tikušies jau agrāk, viņi ir saskatījušies, Uldis izteicis vēlēšanos precēties. Bet, kad Uldis ieskatās Baibiņā, Zanei nāk tā lielā traģēdija, ciešanas, vilšanās, izmisums, kas noved gandrīz līdz pašnāvībai. Viņa ir ļoti iemīlējusies, tāpēc sāpes, kas rodas, viļoties mīļotajā, atbrīvo no nāves bailēm.
Kā tas maina attieksmi pret Baibu?
Agnese: Zane ir ļoti gaiša un vienkārša sieviete, tāpēc viņa nenolād un nenopeļ Baibu, kā to dara māte, bet viņa izvēlas savu ceļu. Kādā citā intervijā man pauda izbrīnu, kad paziņoju, ka nekādas buršanās ainas nebūs.
Kur slēpjas Zanes spēks?
Agnese: Viņai ir lielāka pieredze. Es cīnos, lai parādītu, ka Zane nav ne pie kā vainīga un ka viņai ir visgrūtāk tajā brīdī. Viņa mīl, gaida, bet pēkšņi ir trieciens. Un kādēļ? Dēļ Baibas! Tad kāpēc viņa ir nabadzīte, ja viņa mani piemāna, apmāna arī Gatiņu, Uldim saka tad jā, tad nē. Kur un kāpēc viņa ir tā labā?!
Varbūt tāpēc, ka viņa traģiski aiziet bojā?
Agnese: Jā, tāpēc ir visvairāk žēl viņas. Ja tu izrādi ārēju vājumu, tad uzreiz žēlo. Tāds cilvēks vairāk simpatizē, arī Uldis saka, ka viņam nepatīk, ka Zane pati skrien viņam pakaļ, viņam patīk, ka Baiba nenāk. Pati situācija kļūst intriģējošāka – nāk, nenāk, grib, negrib -, ko tad izvēlēsies un kā būs, bet Zane ir konkrēta un tieša.
Kāpēc šodien “Pūt, vējiņi!”
Agnese: Tas ir mīlas trijstūris, kas vienmēr ir aktuāls. Tu esi tik ļoti iemīlējies, bet nesaņem pretmīlu. Mīlestība ir tik liela, ka vairs neredzi jēgu. Dzīvē es pati esmu bijusi Baibas lomā un tās ierosmes situācijas ir mums tepat līdzās.
Rozā brilles?
Agnese: Jā, rozā brilles. Jūtas ņem virsroku pār prātu. Nu nedomā sieviete tajā brīdī loģiski, kļūst zināmā mērā par bērnu. Viņa ir gatava cīnīties, bet ir jau kaut kāda robeža, kur tu redzi, ka nav jēgas. Uldis vienreiz atraida, otrreiz atraida. Cik var? Ir jau kādas normas. Sākumā viņa ir gatava pievērt acis. Viņa ir gatava neredzēt to, kas principā ir ļoti skaidrs - viņam Zane ir vienaldzīga. Bet tā mīlestība ir tik spēcīga, ka viņa paliek naiva. Jūtas ņem virsroku pār prātu, tāpēc arī vēlāk ir tik lielas ciešanas.
Kādi ir Tavi ierosmes avoti?
Agnese: Noteikti ne filma, tas nav tas, ko es gribu, ko man vajag. Tā drīzāk man traucē, jo cilvēkos ir spēcīgi iesakņojušies priekšstati, kura ir labā un kura sliktā. Es iedvesmojos no mūzikas un libreta. Arī no dzīves. Braucot uz Rīgu un skaitot dienas līdz pirmizrādei, pieķēru sevi pie domas, ka būs žēl šķirties no mēģinājumu procesa, jo tas ir tik radoši un interesanti. Bauda strādāt ar tādu muzikālo materiālu. Nevienu brīdi neesmu jutusies nogurusi vai jutusi apnikumu. Mūzika ļoti spēcina un tajā var daudz smelties.
Vai ir kādas atšķirības Everitas un Aijas Baibai?
Agnese: Nē, viņas iet vienu ceļu, vismaz apzināti nekādas nianses Baibas tēlā netiek veidotas. Everitai vienīgi ir tāds smalkāks dziedājums.
Rakstīt atsauksmi