4 jautājumi viesrežisoram: Vsevolods Ļisovskis

Ārvalstu režisoru viesošanās Latvijas teātrī jau vairākus gadus kļuvusi par būtisku tendenci. Arī šosezon dažādos Latvijas teātros repertuārā iekļauti viesrežisoru veidoti iestudējumi. Tieši tādēļ kroders.lv sāk īpašu ekspresinterviju ciklu, uzdodot viesrežisoriem četrus jautājumus – par viņu izvēli strādāt Latvijā un iespaidiem, kas radušies par Latvijas teātri.

Vsevolods Ļisovskis ir režisors, dramaturgs un producents, kurš savā radošajā darbā eksperimentē ar dažādām postdramatiskā un avangarda teātra metodēm. Režisors aktīvi piedalījies Maskavas underground mākslas un kultūras dzīvē, strādājis Teatr.doc (teātris Maskavā, kas savos iestudējums izmanto dokumentālā teātra, verbatim paņēmienus). 2017. gadā (pie Teatr.doc) izveidojis jaunu mākslas platformu Transformator.doc radošu ideju īstenošanai, kur tapuši vairāki teātra projekti, nepiesaistīti konkrētām telpām. Jaunizveidotās skatuves manifests ir darīt to, kas ir pretrunā ar ekonomiskajiem, fiziskajiem, mākslinieciskajiem un veselā saprāta likumiem. Vairākkārt nominēts “Zelta maskas” balvai un 2014. gadā saņēmis “Zelta maskas” balvu par izrādi “Akyn-opera”.

2019. gada 3. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora veidotais iestudējums “Situāciju komēdija” – eksperiments, apvienojot dažādas teātra skolas, pieredzes, idejas un galvenokārt pētot to, kas ir postdramatiskais teātris. “Ja runājam par manu māksliniecisko metodi, tā ir vienkārša. Ir virkne standarta elementu, kas veido teātra izrādi. Es vienkārši ik pa laikam kaut ko no tā noņemu. Piemēram, pieņemts, ka uz skatuves mākslinieks runā. Es šo elementu noņēmu, un izrādījās, ka klusums ir izteiksmīgs mākslinieciskais līdzeklis, ar ko var strādāt. Tā galvenā darbība no skatuves tiek pārnesta uz skatītāju apziņu, kurš arī izlemj – ir šī izrāde vai nav,” par izrādes ieceri stāsta pats režisors.

Kas jūs piesaistīja Latvijas teātrim? Kādēļ izvēlējāties iestudēt izrādi tieši Latvijā?

Piedāvājumu iestudēt izrādi Rīgā saņēmu no (producentēm – red.) Jevgeņijas Šermeņevas un Maijas Pavlovas. Bija interesanti strādāt ar jaunu auditoriju. Man ir grūti novērtēt, cik ļoti mūsu darbs (izrāde “Situāciju komēdija” – red.) ieinteresēja latviešu skatītāju. Personīgi man tā bija nozīmīga un interesanta pieredze.

Kāds iespaids jums radies par Latvijas teātri un māksliniekiem, ar kuriem kopā veidojāt savu iestudējumu?

Teikt, ka iesaistījos komunikācijā ar visu Latvijas teātri, būtu pārspīlēti – tas ir pārāk plašs jēdziens. Strādāju ar Ģertrūdes ielas teātra komandu un divām brīnišķīgām aktrisēm – Ināru Slucku un Janu Jacuku. Šī sadarbība noteikti bija pozitīva un produktīva. Darbs ar Janu un Ināru raisīja domas par atšķirībām starp krievu un latviešu mākslinieku tehniku, iemiesojoties lomā, taču šīs sajūtas vēl neesmu sev noformulējis.

Ar ko jums ir īpašs projekts – izrāde “Situāciju komēdija”, pie kuras strādājāt Latvijā? Vai izdevās sasniegt izvirzītos mērķus?

Strādājot pie šī projekta, saskāros ar interesantu fenomenu – aktrišu iejušanās situācijā, kas bija izrādes pamatā, izrādījās daudz dziļāka, nekā biju gaidījis. Arī šo parādību man vēl līdz galam jāsaprot.

“Situāciju komēdija” ir kā turpinājums iepriekš citās valstīs tapušiem projektiem. Vai jums būtu interese iestudēt vēl kādu izrādi Latvijā?

Mani saintriģējuši latviešu mākslinieki un latviešu publika. Ja saņemšu piedāvājumu šajā valstī iestudēt vēl kādu izrādi, es to noteikti ar prieku pieņemšu.