Ārzemju zinātniekus aizrauj Hermanis

Kaut arī centrālais notikums Latvijas teātra vidē ne tikai šīs nedēļas, bet visa līdzšinējā gada kontekstā ir “Spēlmaņu nakts”, šonedēļ noritējuši arī citi nozīmīgi pasākumi – to skaitā starptautiskā pētnieciskā konference “Teksts mūsdienu teātrī: Baltija pasaules pieredzes kontekstā”*. Konferencē piedalījās teātra pētnieki un zinātnieki no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, Īrijas, Ungārijas un Ķīnas Tautas Republikas. Savas vizītes laikā konferences dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Baltijas mūsdienu dramaturģijas festivālu “Skats”, kā arī redzēt citus latviešu iestudējumus.

Aptaujājot ārzemju viesus par viņu iespaidiem, visi pauž sajūsmu un apbrīnu par režisora Alvja Hermaņa iestudējumiem. Pekinas Centrālās Drāmas akadēmijas profesors Liu Libins (Liu Libin) uzsvēra, ka Alva Hermaņa režija viņam ir kas principiāli jauns un pārsteidzošs. Kaut arī Liu Libina redzētā izrāde “Ziedonis un Visums” satur detalizētu tikai latviešiem saprotamu kontekstu, profesoram neesot bijis problēmu uztvert un saprast izrādi kā veselumu. Lielākais ieguvums no izrādes “Ziedonis un Visums” Liu Libinam esot bijusi latviešu nacionālās identitātes atklāšana, kas šajā iestudējumā esot parādīta patiesā un nesamākslotā veidā.

Arī Dublinas Trīsvienības koledžas profesors Stīvens Vilmers (Stephen Wilmer) uzsvēra “Ziedoni un Visumu” kā ļoti veiksmīgu latviešu nacionālās identitātes demonstrējumu, sevišķi slavējot Hermaņa drosmi to parādīt arī no komiskā aspekta. Vilmers slavē aktieru darbu, it īpaši Kaspara Znotiņa veikumu Ziedoņa lomā, tomēr vislielākais trumpis, viņaprāt, ir Alva Hermaņa abstraktās režijas maniere. Profesors uzsver, ka Hermanis ir ļoti nozīmīgs latviešu režisors, jo arī citas šī režisora izrādes, ko viņš ir redzējis iepriekš – “Klusuma skaņas” un “Garā dzīve” -, vēršas pie latviešu piederības un identitātes. Vilmers uzskata, ka Hermaņa iestudējumi latviešiem kā nācijai šobrīd ir ļoti nepieciešami, jo Latvija atrodas sarežģītā ekonomiskā un morālā situācijā.

Arī Igaunijas teātra kritiķe Madli Pesti (Madli Pesti) ir līdzīgās domās par “Ziedoni un Visumu”. Tomēr Baltijas mūsdienu drāmas festivāla Skats kontekstā kritiķe pauda neizpratni, kādēļ izvirzīta šī Hermaņa izrāde, nevis, piemēram, “Melnais piens”. Pesti uzskata, ka “Ziedonis un Visums” satur pārāk daudz lokāla daudznozīmīga konteksta, kuru ārzemniekiem ir grūti saprast pat ar tulkojumu, jo dzeju nav iespējams pārtulkot precīzi. Savukārt “Melnais piens” lielā mērā attiecas arī uz igauņiem, lietuviešiem un nepārprotami uztverams arī citām nācijām. Vienlaicīgi Madli Pesti novērtē “Ziedoņa un Visuma” laikmetīgos režijas risinājumus, vizuālo noformējumu un aktieru darbu.

Par citiem latviešu iestudējumiem domas dalās, tomēr visi atzīst, ka, raugoties no malas, latviešu teātri var iedalīt Alvja Hermaņa teātrī un pārējā latviešu teātrī. Piemēram, šogad „Spēlmaņu naktī” apbalvotā Pētera Krilova izrāde „Lūgšana resnajai tantei” profesoram Liu Libinam esot šķitusi veiksmīga, tomēr neesot atstājusi tik lielu iespaidu kā Hermaņa iestudējumi.

Madli Pesti nav uzrunājusi šogad nominētā Dž.Dž. Džilindžera iestudētā „Ragana”, kas šķitusi pārāk groteska un smagnēja. Kritiķe atzina, ka Hermanis arī izmanto spēcīgus groteskas elementus, bet ar daudz attīstītāku gaumes un stila izjūtu. Vienlaikus Madli Pesti gan uzsvēra, ka Hermanis nav vienīgais Latvijas meistars – viņu aizrauj arī Māras Ķimeles iestudējumi, piemēram, “Otello”. Māras Ķimeles režijā kritiķe slavē laikmetīgo pieeju klasikas darbiem un lielisko sadarbību ar aktieriem.

Visi ārzemju viesi atzina, ka Latvijā un visā Baltijā šobrīd ļoti aktuāls ir nacionālās identitātes jautājums, kas tiek pausts caur tautai nozīmīgām simboliskām vērtībām un personībām. To var skaidrot ar tautu nacionālās identitātes krīzi ekonomiskās krīzes apstākļos, un mākslas centieniem to atkal aktualizēt.

* Konference finansēta no ERAF projekta Nr. 2010/2025/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/015 un ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Teātra darbinieku savienības atbalstu.