Leģenda par Kroderu
Leģendu mērvienība varētu būt gadi, kuros mērāma viņu ietekme uz tās profesijas cilvēku loku, kurā viņš/viņa darbojies/ darbojusies. Kā gadskārtas kokam, kā ūdenī iemesta akmens viļņu garums un biežums. Oļģertam Kroderam šodien – 9. augustā – paliktu 100 gadi, un tas mūsdienās nav neaizsniedzams cipars.
Mūsu sarunu ierosināja portāla KrodersLV galvenā redaktore Ieva Rodiņa. Portāls ir viens no viļņiem, jo nes Krodera vārdu, tāpēc ka Laurim Gundaram ienāca prātā šāda ideja – vienot ap Krodera vārdu teātra domu tolaik laikmetīgākajā no formātiem. Evita Sniedze, kuru tālāk saukšu tikai vārdā, jo viņa ir mana kursabiedrene un kolēģe visa profesionālā mūža garumā, sarunas beigās piebilst, ka leģenda par Kroderu vēl ir jārada. Jā un nē. Pamatu leģendai cilvēks tomēr ieliek pats – ar savu mūžu, savu darbu un, te es Evitai piekrītu, savu raksturu. Ar labvēlību pret tiem cilvēkiem, kas ir vienu, divas, trīs paaudzes jaunāks par tevi pašu.
Pateicoties Evitai un Krodera draugu biedrībai, ir Krodera ābele, kas pāraugusi cilvēka augumu un atrodas Valmieras teātra priekšā, ir mazās ābelītes apbalvoto mājās un ir arī nominantu atmiņas par asprātīgajām un cilvēciski siltajām Krodera pirmdienām ap Oļģertu laiku. Un vēl ir grāmatas par Kroderu, tostarp viņa paša atmiņu stāsts “Mēģinu būt atklāts”. Ir viņam veltītas lappuses aktieru monogrāfijās. Visbeidzot ir viņa izrādes, to ieraksti un, pats galvenais, videomateriāli, kuros Kroders runā kā Kroders, un Rīgas kinostudijas filmas, kurās Kroders ir kāds cits.
Krodera simtgades dienā es publiski vēlos pieteikt, ka Evita ir solījusi uzrakstīt savu grāmatu par Kroderu. Jo vismaz pēdējos desmit Krodera dzīves gadus jeb to periodu, kad cilvēks veic norēķinus ar dzīvi, viņa ir bijusi tuvu līdzās Kroderam vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Kroders dzīvoja Valmieras teātrī, tur bija viņa mājas. Un viņa mājas tur bija tāpēc, ka tur bija Evita. Tieši tik vienkārši.
Rakstīt atsauksmi