Edgars Ozoliņš

Aktieris

Pasaules kārtība*

Janvārī par teātri un dzīvi runā Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš

... ja jau sākām par to runāt, tad arī es gribu ko izcelt no VDT 90 gadu jubilejas koncerta. Mani īpaši uzrunāja pērnās sezonas labākās aktrises Elīnas Vānes dziedātā dziesma no izrādes „Egoisti”. Dziedāta tik smeldzīgi un patiesi – skaisti! Tāda, protams, ir arī pati Čaka dzeja. Un kaut kā, pateicoties laikam un telpai, kurā mēs šobrīd atrodamies, man šis teksts liekas „kā naglai uz galvas” jeb kā „punkts uz i”, jeb „kā kulaks zem acs”… Nu, jūs sapratāt!

(…)

Ņemot vērā faktu (portālu), kur šis tiek publicēts, pieļauju, ka 86,9 % lasītāju būs teātra cilvēki. Tad nu parunāsim par tām savām lietām. Tiem, kas Artūra Skrastiņa „Spēlmaņu nakts” ceremonijas uzrunu uztvēra ar – NU, PAR MANI JAU NU TAS NOTEIKTI NAV!, šis ir īpašs sūtījums.

Mani nebeidz pārsteigt dzīves ātrais ritējums. Tikko iemācījos staigāt. Tikko sāku mācības. Tikko pabeidzu vidusskolu. Tikko iestājos augstskolā. Tikko pabeidzu aktierus. Tikko iestājos lieliskā teātrī. Tikko nospēlēju pirmo lomu. Tikko apprecējos. Tikko… un viss. Gaismas ātrums – 299 792 458 metri sekundē. Dabā nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismu. Vai tiešām?

Īpaši mani nebeidz pārsteigt kriminālziņas, kurās 1994. gadā dzimuši puiši tiek saukti par vīriešiem. Pagaidiet!! Es taču vēl esmu jaunietis! Bet kā tad ar maniem „tikko”? Tad nu, kriminālziņu iedvesmots, arī es (1987.) atļaušos sevi saukt par 26 gadus vecu vīrieti. Vīrieti, kuram tuvs ir eksistenciālisms un absolūti neizprotama pašreizējā Pasaules kārtība. Varbūt man kā nopelniem nabagam māksliniekam grūti spriest un saprast, bet dzīve taču vairāk būtu jāuztver kā maratons. Sevišķi kultūrā iesaistītajiem cilvēkiem. Tik daudz, ka – LAIKI TĀDI (tā kā F. Beigbeders (tas ir viens feins franču rakstnieks) raksta – šodien cilvēki kļūst slaveni ar to, ka viņi ir slaveni) – es saprotu. Ir jāmēģina izrauties, būt „priekšā”. Pasaule ir liela un ļauna. Un, ja es par sevi tai nemitīgi neatgādināšu, tad tā mani saplosīs un/vai atstās novārtā. Bet vai tad tiem, kas kvalitāti kaut cik pabalsta cīņā pret popkultūru un naudu, nevajadzētu būt mums, kultūristiem? Droši vien, ka vajadzētu. Bet mēs, piemēram, muļķīgi, spēlējoties ar sērkociņiem, radām ugunsgrēku, kurš sadedzina jebkādu kvalitāti.

Astoņvārdsakot – es domāju ļoti līdzīgi kā Ulda Pūcīša mazdēls. Tagad seko citāts.

„Uz jautājumu, vai Ernests nedomā beidzot sākt lietot sociālos medijus, viņš atbildēja, ka vispirms vajag nonākt pozīcijā, kad ar savu sakāmo vari kaut ko ietekmēt. „Kurš gan klausīsies latvietī, kurš rangā atrodas 24., 15. vai pat 10. vietā? Cilvēki sāks klausīties latvietī, kad viņš būs Top 3 pasaulē. Tikai tad tu spēj kaut ko ietekmēt un mainīt. Kādu dienu es sākšu lietot „Twitter” un „Facebook”, bet vispirms man jāsasniedz augstāki rezultāti, lai es varu sevi izteikt vairāk un lai cilvēki manī ieklausās. Šobrīd manī varbūt klausītos 1000 cilvēku, bet, ja es kļūšu labāks, manī, iespējams, ieklausīsies 100 000, un tad es varēšu atvērt savu muti vairāk,” ar savām domām dalījās Ernests.” (No intervijas portālā sportacentrs.com)

Starp citu, ja sanāk, Ernesta spēles paskatieties. Monstrs. Apņēmīgs, nepiekāpīgs, disciplinēts, ar konkrētiem mērķiem un skaidru apziņu, kā tos sasniegt. Spēks. Ir, ko mācīties, + veselīgs stress garantēts.

Nu tad, ņemot vērā to, ka ir janvāris jeb vēlējumu laiks, gribu Jums novēlēt –

·         būt pašiem, nevis tādiem, kā to Pasaules kārtība uzspiež;

·         skatīties labu kino (drīz Golden Gloubi + Oskari; „Gravitāte”, piemēram, ļoti laba; negaidīti – šovakar noskatītais „Ir laiks” arī ir līmenī);

·         kļūt objektīvi paškritiskākiem;

·         rast kompromisus, kad tas nepieciešams (bez tā teātrī nav ko darīt!);

·         nekļūt par bezjēdzīgiem karaļiem pīļu dīķi, bet par jēdzīgiem bandiniekiem okeānā gan;

·         apzināties, ka teātris ir dzīve, bet dzīve (tomēr) nav teātris;

·         būt labiem cilvēkiem;

·         saprast, ka viss ir relatīvs;

·         nebūt nīkuļiem;

·         mīlēt teātri.

* Neviens no šeit pieminētajiem tēliem nav izdomāts. Un, protams, viss kopums uztverams caur MANUPRĀT!